Pētniece: Lai nostiprinātu savas pozīcijas, Lukašenko varētu lūgt palīdzību Krievijai

1 komentārs
Pētniece: Lai nostiprinātu savas pozīcijas, Lukašenko varētu lūgt palīdzību Krievijai
ITAR-TASS / SCANPIX

Lai nostiprinātu savas pozīcijas, Aleksandrs Lukašenko varētu lūgt palīdzību Krievijai, komentējot situāciju Baltkrievijā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Šodien ir paziņoti oficiālie vēlēšanu rezultāti un prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis pašreizējais valsts vadītājs Lukašenko, kas saņēmis 80% balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu.

Livdanska norādīja, ka sabiedrība ir neapmierināta ar vēlēšanu rezultātu ne tikai tādēļ, ka vēlēšanas bija īpaši negodīgas un ar augstu falsifikācijas procentu, bet tādēļ, ka sabiedrība bija gatava pārmaiņām un līdzdarbībai, lai mainītu Lukašenko atrašanos pie varas.

“Cilvēku neapmierinātība tuvākajā laikā var atspēlēties uz Lukašenko varas pozīcijām. Runa nav tikai par Baltkrieviju, runa ir par ģeopolitisko stabilitāti reģionā,” uzsvēra pētniece, norādot, ka notiekošajam Baltkrievijā ir rūpīgi jāseko līdzi, jo šo situāciju var izmantot Krievija.

Atsaucoties uz Ukrainā notikušo, kad nestabilitāte un nemieri tika izmantoti par labu, lai Krievija varētu nostabilizēt savas pozīcijas valstī, pētniece uzsvēra, ka pie situācijas saasināšanās Lukašenko varētu lūgt Krievijas palīdzību.

“Krievijai un Baltkrievijai ir ciešas attiecības. Turklāt Baltkrievijas ekonomika ir atkarīga no Krievijas. Lukašenko draudzība ar Krieviju vienmēr ir bijusi izdevīga,” uzsvēra Livdanska.

Viņa akcentēja, ka brīžos, kad Lukašenko ekonomiski nav guvis cerēto no Krievijas, izdevīgas naftas un gāzes cenas, Lukašenko manevrējis starp Krieviju un Rietumiem. Pasliktinoties attiecībām ar Krieviju, Baltkrievija norāda uz sadarbības veicināšanu ar Rietumiem, lai tādējādi celtu savas pozīcijas sarunās ar Kremli.

Pēc vēlēšanu posmā Lukašenko no Krievijas varētu gaidīt atbalstu, lai stabilizētu nemierus un nepieļautu to tālāku eskalāciju. Pētniece uzsvēra, ka patlaban “karstais kartupelis” ir ciešāka Baltkrievijas un Krievijas integrācija, uz kuru Krievija uzstāj jau vairāku gadu garumā.

“Nav izslēgts, ka Krievija apmaiņā pret šo palīdzību vēlēsies panākt ciešāku integrāciju ar Baltkrieviju. Šajā kontekstā nav runas par teritorijas anektēšanu, bet, iespējams, par vienu valsts pārvaldi. Šis brīdis Krievijai ir īpaši izdevīgs, lai uzstātu uz ciešākas integrācijas projekta īstenošanu,” skaidroja Livdanska.

Runājot par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu opozīcijas kandidāti Svetlanu Tihanovsku, pētniece sacīja, ka viņai praktiski būtu neiespējami panākt vēl vienu vēlēšanu organizēšanu vai balsu pārskaitīšanu, ņemot vērā to, cik cieša ir sazobe starp valsts pārvaldi un prezidentu.

“Ja Tihanovska dosies uz Augstāko tiesu vai uz Ģenerālprokuratūru, tad iespējas, ka viņai tiks dota zaļā gaisma balsu pārskaitīšanai vai atkārtotu vēlēšanu rīkošanai ir teju minimālas, vai pat neiespējamas,” teica Livdanska.

Livdanska norādīja, ka šis ir tas brīdis, kad savu atbalstu var izrādīt Eiropas Savienība (ES), norādot uz falsificētajiem vēlēšanu rezultātiem, ja tiešām tie tādi ir.

“ES var kļūt par sava veida advokātu kādā no starptautiskajām organizācijām un rosināt diskusiju par vēlēšanu rezultātu leģitimitāti Baltkrievijā,” norādīja pētniece.

Runājot par protestiem, Livdanska uzsvēra, ka visi, kas seko līdzi notikumu attīstībai, emocionālā līmenī ir kopā ar Baltkrievijas tautu, ieskaitot Latviju, kas savu neatkarību atguva pirms 30 gadiem. Pētniece uzskata, ka nemieri Baltkrievijā varētu turpināties, tomēr daudz kas ir atkarīgs no tā, kā Lukašenko un esošā vara centīsies situāciju izlīdzināt.

“Nākamie pieci gadi Lukašenko būs liels izaicinājums, tāpēc uzsveru, ka situācija valstī ir rūpīgi jāuzrauga, jo Krievijas klātbūtne valstī nav izslēdzama. Arī ES ir jābūt uzmanīgai savos lēmumos un politikā, lai nepieļautu ģeopolitisku nestabilitāti un Baltkrievijas ciešāku sadarbību ar Krieviju,” sacīja Livdanska.

Pievēršoties jautājumam par spēka pielietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem, pētniece uzsvēra, ka tas ir nosodāmi, pieļaujot, ka nemieri varētu turpināties. Livdanskas ieskatā patlaban lielais jautājums ir par to, kā Lukašenko kā valsts vadītājs centīsies tikt galā ar situāciju valstī, kā viņš uzrunās sabiedrību un ko spēs piedāvāt, lai situācija neeskalētos tālāk.

Runājot par Latvijas un Baltkrievijas savstarpējām attiecībām, pētniece akcentēja, ka, no vienas puses, Baltkrievija ir Latvijas kaimiņvalsts, no otras – Latvija ir ES dalībvalsts. Sadarbībā ar Baltkrieviju Latvija vienmēr ir uzstājusi, ka ir atvērta politiskajam dialogam tik ilgi, kamēr valsts ievēro demokrātijas normas un veido politisko dialogu.

“Latvijai ir jāseko līdzi Baltkrievijā notiekošajam un Krievijas lomai šajos procesos. Morāli atbalstot Baltkrievijas sabiedrību un paturot “atvērtas durvis” iespējamam politiskajam dialogam ar Minsku,” uzsvēra Livdanska.

Viņas ieskatā, Latvijai ir jābūt atvērtai politiskajam dialogam, sekojot līdzi situācijai un potenciālai Krievijas lomai Baltkrievijā notiekošajos procesos. Būtu rūpīgi jāizvērtē arī ES kopējā politika pret notiekošos Baltkrievijā, lai nepieļautu Baltkrievijas vēl ciešāku satuvināšanos ar Krieviju.

LETA jau vēstīja, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,23% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – teju 9,9%, liecina pirmdien publiskotie oficiālie rezultāti.

Tihanovska jau iepriekš, kad tika publiskoti oficiālo mediju balsotāju aptauju rezultāti, kas atklāja līdzīgu balsu sadalījumu, šādu iznākumu pieņemt atteicās.

Baltkrievijas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina pirmdien paziņoja, ka Tihanovska ierindojusies otrajā vietā, bet par trim citiem kandidātiem nobalsojuši mazāk nekā 2% vēlētāju. Vēlēšanās piedalījušies 84% balsstiesīgo vēlētāju.

Baltkrievijas policija, liekot lietā trokšņa granātas, ūdens lielgabalus un gumijas lodes, izklīdināja protestus, kas valsts lielākajās pilsētās svētdienas vakarā sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kuru rezultāti, kā apgalvo opozīcija, ir viltoti.

Minskā aizturēti vairāk nekā 50 cilvēku, bet visā valstī – vairāk nekā 120, liecina cilvēktiesību aktīvistu organizācijas “Vjasna” aplēses. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas preses dienestā norāda, ka aizturēti aptuveni 3000 cilvēku.

Tūkstošiem cilvēku svētdienas vakarā izgāja galvaspilsētas Minskas ielās pēc oficiālās balsotāju aptaujas rezultātu izziņošanas, kas uzvaru prognozēja Lukašenko.