Pētījums: Cīņā ar Covid-19 izmantotā mRNS tehnoloģija var palīdzēt ārstēt arī vēzi un citas smagas saslimšanas

3 komentāri
Pētījums: Cīņā ar Covid-19 izmantotā mRNS tehnoloģija var palīdzēt ārstēt arī vēzi un citas smagas saslimšanas
AFP/SCANPIX

Ārsti un pētnieki vēlas izmantot revolucionāro mRNS tehnoloģiju, lai cīnītos ne tikai ar pandēmiju, bet dažādām smagām saslimšanām, sākot ar vēzi un beidzot ar demenci, vēsta “Der Spiegel”.

Lielākā daļa cilvēku pirmo reizi dzirdēja par mRNS tehnoloģiju koronavīrusa pandēmijas dēļ. Vakcīnas pret Covid-19, ko ražoja “BioNTech” Maincā, Vācijā, un “Moderna” Kembridžā, Masačūsetsā, tika izstrādātas un apstiprinātas rekordīsā laikā, un tās ir pierādījušas 90% efektivitāti pret SARS-CoV-2 vīrusu – milzīgs panākums.

Ja viss izdosies, vakcīnas palīdzība cīņā ar jauno koronavīrusu varētu būt tikai sākums. Jaunajām augsto tehnoloģiju zālēm ir potenciāls izārstēt vairākas slimības, kas skar cilvēkus. mRNS tehnoloģijas pētnieki ir izstrādājuši terapeitiskas pieejas AIDS, gripai, tuberkulozei, multiplai sklerozei, reimatismam, visu veidu alerģijām, Alcheimera slimībai, cistiskajai fibrozei, ceļa locītavu artrītam, slīdošajiem diskiem un daudziem dažādiem vēža veidiem, ieskaitot krūts, resnās zarnas, ādas, plaušu un prostatas vēzi.

Mēģinājums izārstēt slimās sirdis ir tas, ko pētnieki ir gatavojuši kādu laiku. Pirmie testa subjekti tika pieņemti darbā Somijā, lai gan izmēģinājumā piedalās arī Minhenes ārsti. Kopumā injekcijas saņem 24 sirds slimnieki. Pētījums, ko finansē Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas kompānija “AstraZeneca”, acīmredzot ir būtiski pavirzījies uz priekšu un to varētu pat pabeigt šovasar.

“BioNTech” līdzdibinātājs prognozē, ka vairākos turpmākajos gados viena pēc otras tirgū nonāks jaunas, uz mRNS balstītas ārstniecības metodes. “Es paredzu, ka pēc 15 gadiem viena trešdaļa visu nesen apstiprināto zāļu tiks balstīta uz mRNS tehnoloģiju,” viņš saka. Turklāt uz mRNS tehnoloģijām balstītas zāles varētu izārstēt tādas slimības, ar kurām pacientiem līdz šim bija jāsamierinās kā ar likteni.

Ilgu laiku pat nozares eksperti esot nepietiekami novērtējuši mRNS potenciālu. Tie, kas izmanto šo tehnoloģiju, saskārās ar milzīgām problēmām, kad vajadzēja piesaistīt naudu saviem eksperimentiem. Tad sākās koronavīrusa pandēmija, kas iepazīstināja ar ieguvumiem no mRNS tehnoloģijas reālos apstākļos. Un “BioNTech” un “Moderna” izstrādāto vakcīnu panākumi cīņā ar Covid-19 pasaulei pierādīja, ka viņu tehnoloģija patiešām darbojas. “BioNTech” pats izstrādāja savu vakcīnu, iekams to pārbaudīja klīniskajos pētījumos un sāka ražot ar ASV farmācijas giganta “Pfizer” palīdzību.

Oregonas štata universitātes Farmācijas zinātņu katedras asociētais profesors Gaegavs Sahajs, kurš konsultē jaunuzņēmumus, paudis, ka attiecīgā tehnoloģija pārveidos skatījumu uz slimībām un veidu, kā tās ārstēt.

“M” burtu savienojumā mRNS nozīmē “kurjers”, jo tas transportē DNS instrukcijas uz tām šūnas daļām, kur ražo proteīnus. mRNS molekulas ir ārkārtīgi nestabilas un ātri noārdās, un cilvēka imūnsistēma tās viegli iznīcina, tiklīdz tās ievada ķermenī. Tas nav pārsteidzoši, jo evolūcija ir iemācījusi cilvēka imūnsistēmai, ka sveša mRNS var piederēt tikai vīrusiem vai citiem patogēniem. Šā iemesla dēļ mūsu ķermeņi nekavējoties uzbrūk mRNS molekulām un tās sadala. Tamdēļ mRNS ilgu laiku tika uzskatīta par tikpat nepiemērotu ārstēšanas metodi kā iespējamais terapeitiskais ceļš. Taču daži pētnieki tomēr sāka pētīt, vai būtu tehniski iespējams laboratorijā sintezēt noteiktu mRNS, lai aktivizētu vēlamā proteīna ražošanu, un vai būtu iespējams kontrabandēt attiecīgu mRNS molekulu šūnās? Vai šūnas tad ražotu ievērojamu daudzumu vēlamo olbaltumvielu?

Pētnieki cerēja, ka šo metodi var izmantot, lai šūnas ieprogrammētu ražot terapeitiskās olbaltumvielas cīņai pret vēzi, atpazīt vīrusus un apkarot vai ražot augšanas hormonus. ASV ģenētiķis Jons A. Volfs 1990. gadā žurnālā “Zinātne” [angļu val. “Science”] publicēja rakstu, kurā norādīts, ka tas viss patiešām varētu būt iespējams. Vienā eksperimentā viņa komanda bija injicējusi noteiktu mRNS peles muskuļos un pēc tam atklāja, ka mērķa proteīns ir faktiski saražots. Tomēr Volfs turpināja koncentrēties uz citām pieejām, kuras, viņaprāt, bija daudzsološākas. Trīs gadus vēlāk franču pētnieki ziņoja par līdzīgiem rezultātiem, taču arī viņi izvēlējās nelietot savus mRNS pētījumus. Taču biologs Ingmārs Hoers, doktors. kandidāts Tībingenes universitātē Vācijā, izvēlējās turpināt pētīt attiecīgo tehnoloģiju. Dažos savos eksperimentos viņš injicēja pelēm noteiktu mRNS un atklāja, ka tā šūnās palika aktīva vismaz īsu laiku, kas noveda pie vēlamā proteīna ražošanas.

2000. gadā Hoers kopā ar dažiem laboratorijas kolēģiem nodibināja uzņēmumu “CureVac”, kurš cerēja ražot mRNS produktus kā ārstnieciskas terapijas līdzekļus. Hoers un viņa līdzdibinātāji saņēma finansējumu no programmas jaunajiem novatoriem Vācijas Bādenes-Virtembergas štatā, taču ar to nepietika. “CureVac” ātri saskārās ar problēmu, ka gandrīz neviens Vācijā nebija gatavs ieguldīt nepierādītās biotehnoloģijās. Tieši tobrīd divi lieli investori nolēma veikt milzīgus ieguldījumus tajā – viens no tiem bija programmatūras giganta SAP miljardieris līdzdibinātājs Dītmārs Hops, kurš ieguldīja CureVac 22 miljonus eiro un sekoja pēc tam vēl papildus līdzekļus. Šodien viņam pieder gandrīz 50 procenti uzņēmuma akciju. Pārējie nozīmīgie investori šajā nozarē ir uzņēmuma “Hexal” dibinātāji, dvīņi Andreass un Tomass Strīngmanskas. Pārdodot savu daļu uzņēmumā, abi savāca 5,6 miljardus eiro, un šie ieguldījumi bija ļoti svarīgi, lai ļautu turpināt pētījumus.

“BioNTech” ar Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstu cer izstrādāt vakcīnu pret HIV un pret tuberkulozi, kas gadā prasa 1,5 miljonu cilvēku dzīvības. “Moderna” drīzumā cer sākt mRNS vakcīnas 3. fāzes pētījumu pret citomegalovīrusu, kas bērniem var izraisīt smagus traucējumus, ja viņu mātes grūtniecības laikā inficējas ar šo patogēnu.

3 komentāri