Pandēmijas dēļ emigrējušie tautieši vēlas atgriezties Latvijā

142 komentāri

Apjomīgā repatriācijas operācija ir noslēgusies, bet arvien lielāku interesi par atgriešanos dzimtenē izrāda uz ārvalstīm jau sen pārvākušies Latvijas valstspiederīgie. Ko par esošo situāciju savās mītnes zemēs saka ārzemēs dzīvojošie tautieši?

Slēgtas izglītības, finanšu iestādes, apturēta pasažieru satiksme, aizliegti sabiedriski pasākumi, pulcēšanās, izpirkti veikalu plaukti un uzņēmumos sākas masveida atlaišanas – tā ir ikdiena ar ko Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo visa pasaule. Sazinājāmies ar Dānijā dzīvojošo Madaru, kurš strādā Dānijas lidostā. Viņam darbs vēl ir, taču situācija mainās katru dienu.

“Lidosta, kur es strādāju ir spiesti diemžēl atlaist daudzus mājās, jo lidmašīnas jau vairs nelido, tātad, nekādi pasažieru pārvadājumi nenotiek. Ir daudziem ļoti pagrūti tagad un darba vietas daudzas ir jau palaidušas mājās kaut kādu daļu no darbiniekiem, optimizējuši ražošanas apjomus. Pirmās piecas dienas liek izmantot kā atvaļinājuma dienas tālāk jau risina šo te jautājumu valsts nodrošina darba vietām atlīdzību, lai nodrošinātu atalgojumu, bet tas ir uz trīs mēnešiem,” saka Latvijas valstspiederīgais Dānijā, Madars.

Arī plāni atbraukt uz dzimteni Madara ģimenei izpalikuši, bet viņi izprotot situāciju – gaidīs kad krīze beigsies: “Ja būtu reiss no Bilundas lidostas uz Rīgu, tad jā – tad vēl varētu lidot, tad nebūtu problēmu, jo es kā Latvijas valstspiederīgais varētu ielidot valstī, bet ja es, piemēram, braucu ar sauszemes transportu, tad es nemaz nevaru tikt.”

Ja sākotnēji Dānijas valdība ārkārtas stāvokli valstī 11. izsludināja uz divām nedēļām, tad šobrīd jau ir skaidrs, ka, piemēram, skolēniem Dānijā šis mācību gads noslēgsies mājās. Tāpat arī citviet. Ja tas attieksies arī uz pasažieru pārvadījumiem un citām jomām, jau tagad var prognozēt, ka darbu zaudēs tūkstošiem cilvēku, arī Latvijas valstspiederīgie, kuri šajā situācijā paliktu ķīlnieka lomā – mītnes zemē darba iespējas nebūtu, bet pandēmijas dēļ nav iespējams atgriezties arī dzimtenē.

“Man bija paredzēts, ka es braukšu Lieldienās, jo man iekrīt piecas dienas brīvas un man bija cerība, ka braukšu mājās, bet tagad tas atkrīt, jo lidmašīnas nelido, tad nezinu, tagad vienkārši jāgaida, kad tas viss pāries, ceru maijā vai jūnijā,” teic Latvijas valstpiederīgais Norvēģijā, Jānis.

Turklāt Norvēģijā ieteikts nepārvietoties valsts iekšienē – tie,kas pārvietojušies pa pilsētām – jāievēro pašizolācija, par noteikumu neievērošanu draud cietumsods: “Sevišķi ja no Oslo atbrauc uz šejieni, 600 kilometrus uz Ziemeļiem, kur ir vislielākais inficēto skaits, tad ir jāsēž tās 14 dienas paškarantīnā un ja tu to neievēro tad ir līdz pat 2000 eiro sods vai seši mēneši cietumā.”

Kā saka ārvalstīs strādājošie latvieši – ja zaudētu darbu – iekrājumi ir un iztikai līdzekļi pietiktu, turklāt tie, kas oficiāli strādā saņem arī valsts atbalsu – bet arī tas tikai uz neilgu laiku. Interesi par emigrējošo latviešu vēlmi atgriezties mājās arvien vairāk izjūt Ārlietu ministrija. Galvenokārt tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas dēļ zaudējuši darbu. Tiesa, ņemot vērā, ka pasažieru pārvadājumi lielākajā daļā valstu ir apturēti, šādas iespējas nav, bet tikšot meklētas.

“Tie ir cilvēki ar pastāvīgo dzīves vietu Lielbritānijā, Vācijā, kas tagad vēlās atgriezties mājās. Es gribētu teikt – mēs valdībā spriedīsim ko darīt tā jau vairs nav repatriācija, bet gan reemigrācija pagaidām aicinām cilvēkus, kuriem ir dzīvesvieta tomēr palikt un pagaidīt ārkārtas itu\acijas beigas – un tad mēs skatīsiemies kā palīdzēt

Nākamnedēļ valdībā tiks skatīts jautajums, kā palīdzēt valstspiederīgajiem atgriezties.