Pabriks vērš uzmanību uz Krievijas aktivitātēm: Ukraina ir ielenkta no trijām pusēm ar nopietnu karaspēku

45 komentāri

Vērojot arvien draudīgāko Krievijas karaspēka koncentrāciju uz Ukrainas robežas, arī Latvijas amatpersonas noraizējušās par to, ka Ukrainas austrumos varētu atsākties apjomīga karadarbība. Latvijas diplomāti gan arī norāda, ka attieksme pret to Rietumvalstu vidū ir gana dažāda.

Analizējot pēdējo nedēļu vērojamo Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas pierobežā, Latvijas amatpersonas neslēpj bažas par to, ka Krievija dara visu, lai sagatavotos – sev izdevīgā brīdī strauji rīkoties, uzbrūkot Ukrainai.

Lasi vēl: Pentagons pieprasa Krievijai paskaidrot sava karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežas

“Ukraina ir ielenkta pašlaik no trijām pusēm ar nopietnu karaspēku. Mēs redzam, ka notiek kara hospitāļu būvniecība, degvielas pievilkšana, un te ir vairāki signāli – Krievija sagatavo sevi militāri tam, lai pie sev labvēlīgas situācijas varētu strauji rīkoties. Tas ir izaicinājuma cimds, kas tiek mests jaunajam ASV prezidentam, lai redzētu, cik tālu viņi ir gatavi iet,” situāciju raksturo aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Tam piekrīt arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), norādot, ka starptautiskā sabiedrība ar bažām vēro notiekošo Ukrainas tuvumā un arī separātistu kontrolētajās teritorijās: “Tā nav tā situācija, ka cilvēki iet bojā tāpēc, ka artilērijas apšaude un kāds nejaušs šāviņš ir trāpījis. Šie cilvēki iet bojā no snaiperiem, un tas nav nekas skaidrāks kā mērķētas provokācijas. Šī spriedze pieaug, un mēs pašlaik vēl nevaram skaidri prognozēt, kas īsti ir mērķis – vai radīt spiedienu, lai panāktu piekāpšanos no Ukrainas, vai tas tiek gatavots kā agresīvs uzbrukums.”

Tikmēr aizsardzības ministrs kritizē Eiropas pasīvo rīcību notiekošajā: “ASV ir vienīgās, kas nopietni iestājas par Ukrainas interesēm, jo tā reakcija, ko mēs redzam Parīzē vai Berlīnē, neatbilst tam, kādām transatlantiskajām attiecībām šādas krīzes apstākļos būtu jābūt. Ir tik smieklīgi un rūgti skatīties kā Rietumi iekrīt, ka tik kaut kas nenotiek, ka tik mēs kaut ko neizprovocētu. Tieši tas jau arī izprovocē – mans aicinājums ir aicināt eiropiešus nākt pie prāta.”

Ukrainas ārlietu ministrs uzaicināts aprīļa beigās uz Briselē gaidāmo Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmi, kurā tiks spriests par satraucošo situāciju reģiona. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis NATO paātrināt valsts uzņemšanu aliansē, uzsverot, ka tas ir vienīgais veids, kā pielikt punktu karadarbībai Austrumukrainā. Latvijas amatpersonas neslēpj, ka Ukrainai līdz uzņemšanai aliansē ir vēl tāls ceļš ejams, tomēr gan NATO, gan Eiropas Savienībai ir instrumenti kā raidīt signālus, ka Ukraina nav viena.

“Ja tā ir jauna agresija, tad runāt par plašām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju – tai ir jābūt smagai ekonomiskai cenai. NATO ietvaros apspriedām iespēju Ukrainai piešķirt rīcības plānu dalībai NATO, kam Latvija savulaik gāja cauri. Mūsuprāt, šāda soļa veikšana no NATO puses būtu skaidrs signāls, ka Ukraina nepaliks viena, ka Ukraina tiks atbalstīta. Ir arī dalībvalstis NATO, kas ir paudušas kas atbalstīs ar militārām piegādēm,” norāda Rinkēvičs.

Tikmēr Maskava turpina apsūdzēt Kijevu par ”provokācijām” Ukrainas austrumos un brīdinājusi NATO nejaukties pa vidu un nesūtīt karavīrus Ukrainas atbalstam.

“Ja jūs pavērojat Krievijas propagandas kanālus un visus propagandas instrumentus, tā pretukrainiskā un pretrietumnieciskā propagandas histērija sasniedz jaunus līmeņus. Ja Ukrainas suverēnā vadība lūdz atbalstu no pasaules sabiedrības, tad tas būs mūsu lēmums, kā to atbalstīt, nevis mēs klausīsimies pamācībās no Kremļa,” pauž Latvijas ārlietu ministrs.

Tikmēr ārpolitikas pētnieks Andris Sprūds vairāk sliecas domāt, ka Krievija šādā veidā pasaulei demonstrē, ka Maskava ir un paliks noteicēja šajā reģionā: “Mēs redzam tādu smagā metāla diplomātiju – vispirms ar konflikta eskalācijas iespējamību, es tomēr gribētu vairāk cerēt, ka vairāk tā tiešām ir diplomātija Krievijas izpausmē, kur Krievija parāda, ka viņa nepieļaus nekādas izmaiņas Donbasā.”

Komentējot diezgan pieklusināto reakciju no Eiropas Savienības puses, Sprūds pauž uzskatu, ka tas parāda, ka Eiropa ir ievainojamāka nekā ASV, kas ir skaidri brīdinājusi Krieviju nebiedēt Ukrainu: “Papildu elements – Vācija un Francija ir daļa Normandijas formāta, un līdz ar to Francijai un Vācijai jāmēģina runāt ar visām iesaistītajam pusēm. Tā ir tāda klasikā Eiropas nostāja, kas nav pārsteidzoša, kas parāda daļēji Eiropas vājumu, un, protams, arī tā nav ASV lielvara, kas var reaģēt daudz skaidrāk un izteiksmīgāk.”

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji pēdējās pāris nedēļās ziņojuši par simtiem pamiera pārkāpumu Kremļa finansēto separātistu kontrolētajos apgabalos. Kopš februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā krituši desmitiem Ukraiņu karavīru.