Nošauti divi no Latvijas uz Francijas zoodārzu aizvestajiem vilkiem

4 komentāri
Nošauti divi no Latvijas uz Francijas zoodārzu aizvestajiem vilkiem
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Nošauti divi no Latvijas uz Francijas jaunizbūvēto zoodārzu aizvestajiem vilkiem, bet vēl viens gājis bojā nezināmos apstākļos, aģentūru LETA informēja Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas un Izglītības nodaļa.

Kā aģentūrai LETA skaidroja zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola, 21. janvārī uz Francijas jaunuzbūvēto un vēl neatklāto “EcoZonia” zoodārzu pie Perpiņjānas tika aizvesti seši zoodārza filiālē “Cīruļi” izaugušie vilki.

Dzīvniekus viņu jaunajā aplokā izlaida svētdien, 24. janvāra pēcpusdienā. Savukārt jau pirmdien tika saņemta informācija, ka dzīvnieki mēģinājuši izbēgt.

Divi vilki notverti un ielikti būrī, divi vilki nošauti, kad tie mēģināja izbēgt, bet diviem dzīvniekiem izdevies aizbēgt.

Viens no bēgļiem gājis bojā un vēlāk atrasts. Savukārt vēl viena aizbēgušā plēsēja atrašanās vieta joprojām neesot zināma.

Gūstīšanas laikā ticis sakosts jaunā zoodārza veterinārārsts. Pēc “EcoZonia” izplatītajiem ziņojumiem, pie tā esot vainojami Rīgas zooloģiskā dārza “agresīvie un mežonīgie” vilki.

Savukārt Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieki uzskata, ka kolēģi Francijā varēja rīkoties citādāk un no traģēdijas izvairīties.

Pirmkārt, ar dzelžainu sakodienu apveltītie vilki nepilnas dienas laikā atrada vājo vietu no pītā sieta būvētajā nožogojumā. No tā varēja izvairīties, izvēloties žoga materiālu, kurš neizirst.

Otrkārt, Rīgas zooloģiskajā dārzā atvestos dzīvniekus parasti ielaiž mazākā, pilnīgi drošā būrī vai nelielā aplokā, kur tie tiek novēroti un pierod pie jaunām smaržām, trokšņiem un kopējiem.

Izlaižot vilkus 0,7 hektārus lielā teritorijā līdzās trokšņainai jaunbūvei, jau pēc būtības esot bijis jārēķinās ar paaugstinātu stresu un agresivitāti.

Treškārt, vēl nesen ķeršanu, medicīniskās manipulācijas un garu ceļu pārcietušo dzīvnieku atkārtota ķeršana, lai novērstu bēgšanu, radījusi dzīvniekos pastiprinātu agresiju, kura varēja tikai pieaugt, ja “nobaidīšanai” izmantoja piparu gāzi, norāda speciālisti.

Ceturtkārt, esot grūti saprast, kādā tehniskā stāvoklī bijis elektriskā gana nožogojums, kura stiepli “agresīvais vilks” “pakošļājis, pakošļājis un pārkodis”. Rīgas zooloģiskā dārza ilggadējā darba pieredze gan liecina, ka elektriskais gans ir tikai papildu drošības aprīkojums un katrs žogs jābūvē tāds, lai noturētu dzīvnieku jebkādā situācijā, gan ikdienā, gan tajos retajos brīžos, kad dzīvniekos pamostas savvaļas plēsoņas izdzīvošanas instinkts.

Rīgas zooloģiskais dārzs ik gadu no citu valstu zoodārziem saņem aptuveni 50 sugu dzīvniekus. Aptuveni tikpat dzīvnieku arī nosūta uz citām valstīm. Starpgadījumus dzīvnieku pārvietošanā pilnībā izslēgt nevarot nekad.

Arī Rīgā, jaunajā Āfrikas Savannas ekspozīcijā ganoties divas antilopes ar vienu pārvešanas laikā nolūzušu ragu, skaidro zoodārzā. Katrs šāds gadījums prasa rūpīgu analīzi un informācijas apmaiņu, nevis dzīvnieka dabiskās uzvedības demonizāciju.

Rīgas zooloģiskajam dārzam esot lieliskas attiecības ar daudziem Francijas zoodārziem. Tā pavisam nesen no Mulhausas zoodārza tika atvestas Grevi zebras. No Besansonas zooloģiskā dārza atvesta jaunā tīģermāte Taiga, kas ir savulaik uz turieni nosūtītā, Rīgas zoodārzā dzimušā tīģera Klifa Granta meita.

Rīgas zoodārza filiālē “Cīruļi” 2001.gadā vilkiem tika uzbūvēts 1,4 hektārus plašs aploks. Dabiskā mežā, ar dabisku ūdensteci, lai vilki dzīvotu pēc iespējas dabiskākā vidē un pēc iespējas saglabātu dabiskos instinktus.

Šajos gados uz Skandināvijas, Nīderlandes, Skotijas u.c. zoodārziem bez starpgadījumiem nogādāti 29 “Cīruļos” izauguši vilki. Daļa – Skandināvijas vilku populācijas papildināšanas projekta ietvaros.

Ne no Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācijas, kuras biedrs Rīgas zoodārzs ir jau kopš 1992.gada, ne arī Vilku apdraudēto sugu saglabāšanas Eiropas programmas vadības Rīgas zoodārzs nekādus pārmetumus līdz šim nav saņēmis, kas liek domāt, ka dzīvnieku atlase un transportēšana veikta atbilstoši starptautiski pieņemtajām normām.

Rīgas zooloģiskais dārzs bija pārliecināts, ka Francijas atbildīgās valsts institūcijas pirms atļaujas izsniegšanas šādām potenciāli sabiedrībai bīstamām darbībām ir pārliecinājušās par jaunā zoodārza speciālistu spējām adekvāti izvērtēt plēsīgo dzīvnieku uzvedību un fiziskās iespējas, kā arī personāla prasmi rīkoties ārkārtas situācijās.

Tāpat, zinot “EcoZonia” pārliecību par drīzu Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācijas akreditācijas (EAZA) saņemšanu, nevarēja būt pamata šaubām par mītnes un tās iekārtojuma atbilstību visaugstākajām prasībām, norāda zooloģiskā dārza pārstāvji.

Kā norāda zooloģiskā dārza Informācijas un Izglītības nodaļa, rēķins par vilku transportēšanu uz Franciju vēl neesot apmaksāts.