No Francijas vēlēšanu rezultāta atkarīga ne tikai Francijas, bet visas Eiropas nākotne

Komentāri

Francijā ar skaļiem abu kandidātu savstarpējiem apvainojumiem sākusies prezidenta vēlēšanu kampaņas pēdējā nedēļa. Labējā radikāle Marina Lepēna savu pretinieku, bijušo baņķieri Emanuelu Makronu nodēvējusi par “kaviāra kreiso”.

Savukārt viņš atgādinājis par Lepēnas partijas ilggadējo saistību ar nacisma simpatizētājiem un holokausta noliedzējiem. Franču tauta pie vēlēšanu urnām dosies jau svētdien, un no tās balsojuma atkarīga ne tikai Francijas, bet visas Eiropas nākotne.

Svētdien, 30. aprīlī, kad visā pasaulē tika atzīmēta holokausta piemiņas diena, kreisi centriskais Francijas prezidenta amata kandidāts Emanuels Makrons devās vizītē uz Parīzes galveno ebreju genocīda piemiņas vietu. Viņa konkurente Marina Lepēna tā nerīkojās. Un Makrons izmantoja iespēju pasaulei lieku reiz atgādināt, ka Lepēnas partija – Francijas Nacionālā fronte – gadiem ilgi ir atklāti flirtējusi ar nacismu.

Lepēnai, cenšoties modernizēt un padarīt savu partiju pieņemamāku lielākam vēlētāju skaitam, pirms diviem gadiem pat nācās no Nacionālās frontes izslēgt pašai savu tēvu un partijas dibinātāju Žanu Marī Lepēnu, kurš apšauba, ka holokausts vispār ir noticis. Un viņa uz Makrona neslēptajiem atgādinājumiem reaģējusi ļoti nikni. Piemēram, šorīt kādā uzrunā saviem atbalstītājiem viņa Makronu vienādojusi ar stagnējošo Francijas politisko eliti, nosaucot viņu par “kaviāra kreiso” kandidātu.

Lepēna savu konkurentu cenšas pasniegt kā ārkārtīgi nepopulārā pašreizējā Francijas prezidenta Fransuā Olanda tiešo mantinieku un atgādina par Makrona labi apmaksāto pagātni Rotšidlu investīciju bankā.

Jāpiebilst, ka izšķirošais balsojums Francijā notiks svētdien septītajā maijā. Ievēlēšanas gadījumā Lepēna solījusi atteikties no eiro un sarīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības, tādējādi piedraudot to sagraut. Savukārt Makrons paudis Eiropai atbalstu, solot savienību vienīgi reformēt.

Lasi vēl