Nigērijas studenti iegūst zinātniskos grādus ES augstskolās ar mērķi palikt uz dzīvi Eiropā

0 Komentāru
Nigērijas studenti iegūst zinātniskos grādus ES augstskolās ar mērķi palikt uz dzīvi Eiropā
EPA/SCNAPIX

Nigērijas studenti iegūst zinātniskos grādus Eiropas Savienības (ES) augstskolās, lai paliktu uz dzīvi Eiropā, vēsta “BBC News”.

Pēc vairāk nekā 200 neveiksmīgiem pieteikumiem darbā portālā “Linkedin”, Nigērijas studente Modupe Osunkoja zināja, ka viņai beidzas laiks savas uzturēšanās pagarināšanai Beļģijā. Kad līdz studentu vīzas beigām bija atlikuši trīs mēneši, viņai bija vai nu jādodas strādāt, vai arī jāatstāj valsts. Taču bija vēl viena iespēja – reģistrēties trešā zinātniskā grāda saņemšanai kopš aizbraukšanas no Nigērijas 2017.

“Man nekad nav bijusi vīzija iegūt doktora grādu, bet, ja es tagad atgriezīšos mājās, mani tur negaida darbs,” “BBC” stāstīja 28 gadus vecā sieviete.

Augstais bezdarba līmenis Nigērijā novedis pie tā, ka ik trešais jaunietis valstī ir bez darba – un salīdzinoši sliktie dzīves apstākļi nozīmē, ka daudzi no Nigērijas spilgtākajiem prātiem labprātāk izmanto savas iespējas ārzemēs, nevis atgriežas mājās.

Tā rezultātā Osunkoja pagājušajā gadā iestājās doktorantūrā Igaunijā. Viņa apmetās uz dzīvi Igaunijā, nesaņēmusi darbu vai doktora grāda piedāvājumus Beļģijā.

“Studijas ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, un, ja Dievs dos, ka to rezultāts ir pastāvīgas dzīvesvietas iegūšana, kāpēc ne?” viņa teica.

Viņas doktora grāds Tallinas Tehnoloģiju universitātē nodrošinās apmaksātu amatu. Četru gadu pētījuma beigās viņa var pieteikties uz pastāvīgu dzīvesvietu šajā Austrumeiropas valstī, kurp viņa plāno pārcelties uz dzīvi.

Osunkoja ir tikai viena no daudzajiem Nigērijas studentiem, kuri nav daļa no īpaši turīgās elites. Pagājušajā gadā aptuveni 100 000 nigēriešu devās uz ārzemēm mācīties, liecina “ICEF Monitor”, kas koncentrējas uz starptautisko studentu mobilitāti. Daudzi cer kļūt par savas mītnes valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem un sper soli pa solim, lai sasniegtu savu mērķi.

Cita Nigērijas studente Beļģijā, kura nevēlējās atklāt savu uzvārdu, sacīja – neraugoties uz to, ka Nigērijā ieguvusi grādu ekonomikā, viņa nolēma sākt no nulles, ierodoties Beļģijā, pabeidzot trīs gadu kursu uzņēmējdarbības vadībā – lai iegūtu sev papildu uzturēšanās laiku -, un pēc tam turpināja divu gadu maģistrantūras studijas vadībā. Viņa nav izslēgusi iespēju iegūt otru maģistra grādu un doktora grādu, ja viņa nespēs atrast darbu, kas viņai pavērs ceļu uz pastāvīgu vīzu.

“Es esmu afrikāniete, kurš studē Āfrikas studijas Beļģijā, un tas mani tracina,” sacīja trešā studente, kura šobrīd iegūst otro maģistra grādu kopš ierašanās valstī 2019.gadā

“Es neuztveru to nopietni, tikai kavēju laiku [kamēr es] izlemju, ko darīt,” viņa piebilda.

Mācību maksa līdz 1000 eiro (1200 ASV dolāri; 850 mārciņas) gadā un salīdzinoši zemās dzīves dārdzības Beļģijas studentiem, salīdzinot ar dažām citām Eiropas valstīm, ir padarījusi to par pievilcīgu galamērķi daudziem nigēriešiem no vidējiem ienākumiem. “Uzturēšanās izdevumi ir zemi – jūs varat saņemt naktsmītni par 300 eiro mēnesī,” sacīja Osunkoja.

Tāpat kā daudzi citi, viņa aizgāja no mājām, samaksājot tikai semestri studiju maksas un ar pietiekami daudz kabatas naudas līdzi, lai pietiktu dažām nedēļām. Viņa finansēja savu izglītību, strādājot līdz 20 stundām nedēļā, kā viņai ir likumīgi atļauts, nopelnot līdz 1000 eiro mēnesī.

Bet vēlamais galamērķis studentiem no finansiāli labklājīgākām ģimenēm joprojām ir angliski runājošās valstis, piemēram, Kanāda, Apvienotā Karaliste un ASV, kur ir vairāk nekā 13 000 Nigērijas studentu.

Interese Nigērijas studentu vidū Apvienotajā Karalistē ir samazinājusies – no 18 020 2013./14. Gadā līdz 10 540 2017./18. Viens no šī kritiena iemesliem bija vīzas atcelšana, kas ļāva ārvalstu studentiem strādāt divus gadus pēc studiju pabeigšanas.

Tas kopā ar lētākām mācību maksām, mazāk saspringtiem vīzu procesiem un skaidrākiem ceļiem uz pēcdiploma darbu un uzturēšanos padarīja Kanādu par pievilcīgāku galamērķi daudziem studentiem.

Bet Apvienotās Karalistes valdība kopš tā laika ir mainījusi savu politiku, cerot atgūt savu daļu ienesīgajā pasaules izglītības tirgū.

Tāpat kā lielākā daļa ārzemnieku, arī Nigērijas studenti parasti maksā vairāk nekā trīs reizes lielāku maksu nekā Apvienotās Karalistes vai ES valstu studenti.

Bet nigēriešiem var būt grūti iegūt balto apkaklīšu darbu Apvienotajā Karalistē, un vēl jo vairāk tādās vietās kā Beļģija valodas zināšanu trūkuma dēļ – flāmu, franču un vācu valoda ir Beļģijas oficiālās valodas, un lielākā daļa darba devēju vēlas kandidātus, kuri prot runāt vismaz divās no tām.

Tāpat kā vairums citu Nigērijas studentu, Osunkoja pārvalda tikai angļu valodu, lai gan viņai ir pamatzināšanas flāmu valodā. “Pat, ja jums ir pēcstudiju vīza, jūs konkurēsiet par darbu ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri runā attiecīgajās valodās labāk nekā jūs,” viņa sacīja.

Daži studenti arī sūdzas par rasu aizspriedumiem, bet citi saka, ka ir kļuvuši pārāk kvalificēti un tomēr viņiem nav darba pieredzes.

0 Komentāru