Neregulārais un neprognozējamais finansējums nīkuļo ārā emigrantu bērnu skoliņas ārzemēs

6 komentāri

Neprognozējamais valsts finansējums neļauj attīstīt latviešu bērnu skoliņas ārzemēs un plānot to darbību ilgtermiņā. Piedzīvotas pat situācijas, kad naudas trūkuma dēļ skolas, kurās bērniem nereti ir vienīgā iespēja apgūt dzimto valodu un kultūru, slēdz.

Šogad plānotais finansējums – 75 000 eiro jāsadala starp 35 skoliņām Eiropā – kā tas tiks sadalīts – kļūs zināms 22. jūnijā.

Atsevišķās vietās Latvijas finansējums nedēļas nogales skoliņām bērniem nāk par vēlu. Piemēram, Anglijas pilsētā Bostonā, ko var nosaukt par ”mazo Latviju” latviešu imigrantu lielā skaita dēļ, nedēļas nogales skoliņa tika likvidēta pirms vairākiem gadiem tieši naudas trūkuma dēļ. Taču šobrīd, kur bērniem apgūt latviešu valodu un arī latvisko identitāti, nav.

To par problēmu sauc divu meitu mamma Baiba Korme, kuras ģimene pēc trim gadiem plāno atgriezties Latvijā un gribētu, lai piecgadīgā Jūlija un trīsgadīgā Amēlija būtu savlaicīgi pieradušas pie mācībām latviešu valodā.

Baiba Korme
Anglijas pilsētas Bostonas iedzīvotāja

Es ļoti vēlētos, lai mūsu pilsētā būtu latviešu skoliņa, šeit ir ļoti daudz mūsējo, un bērniem tas būtu ļoti svarīgi, jo mēs varētu kopt savas tradīcijas un bērniem parādīt, no kurienes mēs nākam. Šobrīd mums nav iespējas atgriezties mūsu valstī.

Baiba Korme, Anglijas pilsētas Bostonas iedzīvotāja. Foto: LNT

Ģimenei tieši Latviešu nedēļas nogales skolas trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc ģimene plāno šovasar pamest Bostonu. “Mēs plānojam pārcelties uz Hantingotnu, jo Hantingtonā ir latviešu skoliņa, kas palīdzēs mūsu bērniem izglītoties un mācīties latviešu valodā.”

Tikmēr 16 gadus vecais Dāvis bija pasējis pieredzēt latviešu nedēļas nogales skoliņu Bostonā. “Žēl, ka tā skoliņa aiztaisījās ciet, jo man viņa ļoti palīdzēja,” nosaka jaunietis.

Dāvis angliskā vidē ir no mazotnes, un latviešu skoliņas nodarbības katru sestdienu un svētdienu esot motivējusi apgūst visu latvisko.

Dāvis Jonuška
skolēns Anglijas pilsētā Bostonā

Mamma un tētis lika lasīt latviešu grāmatas, jo es pats nemācēju lasīt līdz deviņiem gadiem.

Dāvis Jonuška, skolēns Anglijas pilsētā Bostonā. Foto: LNT

Tāpat latviešu skolotājas palīdzēja Dāvim uzlabot sekmes matemātikā angļu skolā. “Latviešu skoliņā es izpratu, kādi jautājumi tur ir, un es centos pārtulkot, kā tas angliski skanētu, un ar šo sasniegumu man ir ļoti labi sasniegumi matemātikā, tas mani ļoti ietekmēja!” turpina Dāvis.

Pēc skolas pabeigšanas Anglijā Dāvis vēlētos pārcelties uz Latviju, lai studētu Lauksaimniecības universitātē, tāpēc uzsver – justos pārliecinātāks nokārtot iestājeksāmenus, ja viņa pilsētā Anglijā būtu latviešu nedēļas nogales skola.

Dāvis Jonuška
skolēns Anglijas pilsētā Bostonā

Latviešu skoliņa bija vislielākais pluss latviešu bērniem Anglijā, jo bija lielākas prasmes latviešu valodā. Citreiz jau viņiem bija problēma sazināties ar saviem vecvecākiem, jo pēc piedzimšanas te iet angļu skolās un pārējo neko nezina.

Kā LNT Ziņām stāsta latviešu kopienas Bostonā vadītājs, nedēļas nogales skoliņu nav plānots atjaunot pat tagad, kad Latvijas finansējums ir palielināts. Iemesls – tā kā nav zināms, kurām nedēļas nogales skolām pieteikumu konkursā katru gadu paveiksies, tad esot neiespējami plānot darbu ilgtermiņā.

Ziedonis Barbaks
latviešu kopienas vadītājs Anglijas pilsētā Bostonā

Atbalsts tagad ir par vēlu, jo ļoti daudz vecāku vairs neuzticas tām skoliņām, jo daudzas skoliņas ir beigušās.

Latviešu skoliņā Bostonā reiz bija 95 bērni, vecāki par katru nodarbību maksāja 5 mārciņas, bet arī ar to bija par maz, lai segtu 360 mārciņu lielo īres maksu mēnesī. Un šis piemērs arī apstiprina Eiropas Latviešu apvienības teikto, ka arī ar Latvijas valsts finansējumu visbiežāk nekam vairāk kā telpu īrei un bērnu apdrošināšanas izdevumiem nepietiek. Nesanākot nauda mācību līdzekļiem, tehniskajam nodrošinājumam un skolotāju sabiedriskā transporta ceļa izdevumiem

Ziedonis Barbaks
latviešu kopienas vadītājs Anglijas pilsētā Bostonā

Tā summa, ko viņi piešķir vienai skoliņai, labākajā gadījumā, ir divu mēnešu izdzīvošanas nauda. Ja piešķir skoliņai tūkstoš eiro, tad tas ir diviem mēnešiem, neieskaitot cilvēkus, kuri nāk uz skoliņu savā brīvajā laikā apmācīt bērnus. Ar to brīvprātību cilvēki ilgi neiztur.

Arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā apzinās, ka nedēļas nogales skolu izglītotāju finansiāla novērtēšana ir problēma, kas būtu jārisina.

Baiba Braže
Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā

Tām skoliņām, kas ir labi iesakņojušās un ir sevi labi pierādījušas, ir jābūt tomēr kaut kādam finansējumam skolotājiem, ja pat viņi neatbilst Latvijas izglītības kritērijiem, ja pat viņi neievēro to pašu programmu, kas ir Latvijā. Tie tomēr ir cilvēki, kas velta savu brīvo laiku, viņi izdeg, viņi strādā paralēli citos darbos. Mēs uzskatām, ka noteikti būtu atbalsts šādiem skolotājiem!

Baiba Braže, Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā. Foto: LNT

Eiropas latviešu apvienība un Pasaules Brīvo latviešu apvienība uzstāj, lai diasporas izglītības atbalsta finansējums skolām ārzemēs tiktu nostiprināts Latvijas valsts bāzes budžetā tāpat kā izglītībai Latvijā. Neprognozējams un neregulārs finansējums latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņām Eiropā nozīmē nespēju ilgtermiņā plānot izglītības programmas, veikt izglītotāju profesionālo pilnveidi un apgrūtina nodrošināt telpu pieejamību.