2 komentāri

Pētniecības centrs ”Atlantic Council” pirms mēneša publicējis ziņojumu “Kremļa Trojas zirgi”. Tajā daudz runāts par kreisajām partijām Vācijā. Arī pie varas esošajiem sociāldemokrātiem. Pētījuma autori uzskata, ka Krievija gadiem cenšas iefiltrēt savus ietekmes aģentus Vācijas un Francijas partijās un sabiedriskajās organizācijās, lai vajadzīgajā brīdī tie apspriešanai virzītu Krievijai vajadzīgas idejas un lai šie cilvēki nonāktu pie varas.

Krievijai šobrīd traucējošas ir valdības Vācijā un Francijā. Angelas Merkeles un Fransuā Olanda administrācijas stingri iestājās par sankciju neatcelšanu, kamēr Krievijas armija ir Ukrainā. Abu valstu politiķi arī traucē Maskavai netraucēti darboties Sīrijā. Vācijas gadījumā Krievijai labāk derētu valdība, kuru vadītu sociāldemokrāti. Un vēl labāk, ja pašreizējais vicekanclers, ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels. Septembrī viņš Maskavā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu runāja par sankciju mīkstināšanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Par to, ka sankcijas jāmīkstina, runājis arī bijušais kanclers sociāldemokrāts Gerhards Šrēders un Vācijas ārlietu ministrs Franks Štenmaiers. Gabriels šobrīd ir viens no diviem sociāldemokrātu kandidātiem kanclera amatam. Pētījumā minēts, ka Krievija atbalsta arī vairākas mazākas, bet radikālas vācu partijas. Galēji labējo Alternatīva Vācijai un komunistisko die Linke, kā arī Vācijas neofašistisko Nacionāli demokrātisko partiju.

Krievijai būtu ļoti ērti, ja pavasara Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarētu Marina Lepēna. Lepēna ir labēji radikāla eiroskeptiķe, kas paziņojusi, ka viņas pirmais darbs būs sarīkot Francijas fraksita referendumu. Politiķe mēģināšot pārliecināt arī citas Eiropas valstis rīkot referendumus par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Viņa arī atbalsta Krievijas tiesības pārvaldīt Krimu. Pirms pāris gadiem Lepēnas partija saņēma 9 miljonu eiro aizdevumu no kādas krieviem piederošas Čehijas bankas uz tādiem nosacījumiem, kas neievieš skaidrību par to, vai šī summa arī kaut kad būs jāatdod.

Lepēna arī uzskata, ka NATO vairs nav nepieciešams, jo padomju savienība ir sabrukusi un Krievija vairs nevienu neapdraudot. Lepēnas reitings šobrīd ir aptuveni 30% un viņai ir drošas izredzes iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Krievijas valsts domē pirms mēneša deputāti, kājās stāvot, sveica Donalda Trampa uzvaru. Vladimirs Žirinovskis domes kuluāros uzsauca šampanieti. Austrumeiropas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors uzskata, ka veiksmīgā iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās tikai iedvesmos Krieviju īstenot līdzīgus scenārijus Vācijā, Francijā un visur citur, kur tikai būs vēlēšanas.

Foto: LETA

Andis Kudors, Austrumeiropas pētījumu centra vadītājs
Krievijas elites mērķis ir saglabāt savu status quo. Tam ir nepieciešams, lai rietumi paši būtu sašķelti, lai nespētu runāt vienā balsī, lai nebūtu iespējama vienota Eiropas Savienības ārpolitika, jo Ukrainas jautājumā tas ir principiāli. Līdzīgi Sīrijas. Sliktāk Eiropai, ja Krievija spēj runāt vienā balsī ar ASV. Līdz ar to tie mēģinājumi ir šķelt un vājināt gan transatlantisko saikni, vājināt Eiropas Savienības valstu vienotību, gan sašķelt sabiedrības iekšēji. Kopēji tā vienkārši ir šķelšanas politika. Tāpēc viņi uzkurina jebko. Gan labēji labējos, gan labēji kreisos, nu kāda starpība, ka tikai kautiņš Eiropā.

ASV kongresā par Krievijas iejaukšanos ir sākta izmeklēšanu. Par to, kā no šīs ietekmes izvairīties citās valstīs, ASV kongresmeņiem šomēnes bijusi saruna ar Latvijas Saeimas deputātiem.

Foto: LETA

Ojārs Kalniņš, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (“Vienotība”)
Tas ieteikums, ko mēs Vašingtonā dzirdējām, bija, ka ar pētījumiem un analīzi vien nepietiek, ir jāsāk vairāk operatīvi strādāt šo darbību. Daļa bija kongresmeņi, kas runāja, ka radio Brīvo Eiropu vai Amerikas balsi jāpalielina, jāatjauno. Bet jaunā līmenī un jaunā tehnoloģijā, jo radio neviens vairs neklausās un iet par internetu.

 

Foto: LETA

Rihards Kols, Saeimas Ārlietu komisijas loceklis (NA)
Visu laiku ir tikai viens jautājums no senatoru puses, kā jums liekas – ko Krievija plāno, ko viņa grasās darīt. Bet nu šajā gadījumā ir skaidrs, ka Krievijas, Maskavas režīmam neinteresē iekarot sirdis un prātus. Viņiem ir pamatmērķis destabilizēt situāciju kaimiņvalstīs, destabilizēt situāciju Rietumvalstīs, sēt neuzticību sabiedrībā savai valsts iekārtai.

Līdz šim Eiropas pilsoņu sabiedriskās domas ietekmēšanai lieti noderēja bēgļi. Krievijas televīzijas ”Sputnik” un ”Russia today” būtiski piemelojušas un pārspīlējušas bēgļu radītās problēmas. Bet sava loma šiem ziņojumiem ir bijusi. Kancleres Angelas Merkeles popularitāte pēc šiem ziņojumiem kritās.

Foto: LETA

Nekā personīga: Bet vai nav tā, ka Krievija ietekmēs vēlēšanas visā Eiropā šobrīd?
Jānis Urbanovičs, Baltijas foruma prezidents: Ja viņi, ja ir taisnība, ka Putins var organizēt vēlēšanas par labu savam… nu… kandidātam ASV, tad viņi var visur to izdarīt. Šeit tad viņš var… Visur. Arī jūs tad var ietekmēt.
Jānis Urbanovičs: Gribu jūs apbēdināt. Es domāju un turu aizdomās kādus citus sadarbības partnerus no Saeimā pārstāvētajām partijām.
Nekā personīga: Ārprāts.
Jānis Urbanovičs: Jā.

TOP komentāri

  • Nu re
    0 0 0

    Nu re

    ES līderiem jārīkojas tāpat. Ukraiņi malači-parāda īsto Krieviju.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl