NASA uzsāk pirmo asteroīdu novirzīšanas misiju, lai sagatavotos Zemes pasargāšanai no tiem nākotnē

2 komentāri
NASA uzsāk pirmo asteroīdu novirzīšanas misiju, lai sagatavotos Zemes pasargāšanai no tiem nākotnē
AP/SCNAPIX

NASA uzsākusi pirmo asteroīdu novirzīšanas misiju, lai sagatavotos, ja nākotnē tāda nepieciešamība rastos, vēsta “Sky News”.

Zinātnieki, tostarp Stīvens Hokings, ir aprakstījuši dabas kataklizmas kā vienus no lielākajiem draudiem, ar kuriem saskaras cilvēce. Pat tad, ja planētas aizsardzības misija izrādīsies veiksmīga, aktuāli būs jautājumi par Zemes gatavību dabas kataklizmām nākotnē.

Šorīt no Kalifornijas palaists kosmosa kuģis, kas nes sev līdzi cilvēces lielākās cerības spēt aizsargāt mūsu planētu no kataklizmiskā asteroīda trieciena.

DART (Dubultā asteroīda pārvirzīšanas testa) misija ir tikai pārbaude, un, ja kaut kas noiet greizi, pirms tā pārtver savu mērķi nākamā gada septembrī, Zeme no tā necietīs.

DART tika palaists virs “SpaceX” Fraķetes “Falcon 9” Vandenbergas kosmosa spēku bāzē Kalifornijā.

NASA un Džona Hopkinsa lietišķās fizikas laboratorija ir izstrādājusi aptuveni mazas automašīnas izmēra kosmosa kuģi, lai pirmo reizi demonstrētu “kinētiskā triecienelementa tehnoloģiju”, izmantojot tiešu triecienu asteroīdam, lai pamainītu tā krišanas ātrumu un virzības ceļu.

Neliels satelīts LICIACube, ko izstrādājusi Itālijas kosmosa aģentūra, ceļos līdzās tam, lai novērotu sadursmi, kas notiks, kad DART un tā mērķa asteroīds atradīsies 11 miljonu kilometru attālumā no Zemes, ļaujot arī uz zemes izvietotajiem teleskopiem izmērīt triecienu.

Zinātnieki gan ir pilnīgi pārliecināti, ka nākamajā gadsimtā mūsu planētai netrāpīs neviens asteroīds, kas ir lielāks par kilometra diamatru. Pat starp daudz mazākiem asteroīdiem, kas ir lielāki par tikai 140 metriem, nav zināmu objektu, kam būtu ievērojama iespēja ietriekties Zemē nākamo 100 gadu laikā. Taču zinātnieki spējuši apzināt tikai 40% no šiem asteroīdiem, un arī  par 140 metriem mazāki asteroīdi joprojām nodarīt būtisku kaitējumu reģioniem vai pilsētām.

Cilvēces spēja atklāt asteroīdus, pirms tie ietriecas planētā, joprojām ir sākumstadijā, daļēji fizikas likumu noteikto ierobežojumu dēļ — mūsu spēja pētīt asteroīdus mūsu Saules sistēmas kosmosa tumsā ir atkarīga no tā, vai tie atstaro gaismu pret mums, un tas ir atkarīgs no viņu tuvošanās virziena attiecībā pret sauli un mēness fāzi.

Kopš 1988. gada ir notikuši vairāk nekā 1200 triecienu asteroīdiem, kuru izmērs ir lielāks par metru, un no šiem triecieniem cilvēce ir iepriekš paredzējusi tikai piecus — mazāk nekā 0,42%, un pat šīs prognozes tika veiktas tikai stundu laikā.

Astronomi sagaida, ka jaunās tehnoloģijas un uzraudzības sistēmas uzlabos mūsu spēju prognozēt asteoīdu trajektoriju nākotnē, dodot mums vairāk laika tam sagatavoties. DART misija ir tikai pirmais solis, lai pierādītu, ka mēs varam kaut ko darīt lietas labā, zinot objekta tuvošanos.

2 komentāri