Nāk klajā ar jaunu versiju par prāmja “Estonia” katastrofu

3 komentāri
Nāk klajā ar jaunu versiju par prāmja “Estonia” katastrofu
Arhīva foto (AFP / SCANPX)

Prāmja “Estonia” katastrofu 1994. gada 28. septembrī varēja izraisīt sadursme ar zviedru zemūdeni – šādu pieņēmumu pirmdien izteicis kādreizējais katastrofas izmeklēšanas komisijas vadītājs Marguss Kurms, komentējot jaunāko informāciju saistībā ar “Estonia” bojāeju.

Kā vēstīja laikraksts “Postimees”, katastrofai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, nirstot pie vraka, pērnruden atklājusi prāmja korpusā četrus metrus garu un 1,2 metrus platu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi.

Pēc Kurma teiktā, caurums atradies zem ūdens līnijas, bet sniedzies arī virs tās – līdz automašīnu klājam.

EPA/SCANPIX

“Tas man liek domāt, ka”Estonia” sadūrusies ar kaut ko lielu, kas varēja caursist korpusu, (..) piemēram, tajā varēja ietriekties zvejas kuģis ar četru mezglu ātrumu,” viņš sacījis pārraidē “Otse Postimehest” (“Tieši no “Postimees”)”.

Kā uzskata Kurms, tas izslēdz iespēju, ka kuģa korpusā ietriecies no viļņu triecieniem atlūzušais priekšējais vizieris.

“Tādā gadījumā vizierim būtu bijis jābūt divdesmit reizes lielākam. Tā varēja būt sadursme ar kādu lieluma ziņā samērojamu objektu,” viņš spriedis.

Vienlaikus Kurms norādījis, ka tā korpusa daļa, kurā atklāts caurums, nekad nav atdūrusies pret jūras dibenu, tādēļ nav iemesla secināt, ka tas būtu varējis rasties no attiecīga trieciena.

Bijušais izmeklēšanas komisijas vadītājs piebildis, ka šī korpusa daļa bijusi redzama arī 1994. gadā, kad pie vraka nolaidušies pirmie nirēji.

“Ir divas iespējas. Pirmā – varbūt 1994. gadā neuzskatīja par vajadzīgu izpētīt prāmja korpusu. Otrā – šo bojājumu fiksēja, tomēr neinformēja par to sabiedrību,” viņš spriedis, pievēršot uzmanību apstāklim, ka pēc prāmja nogrimšanas Zviedrijas varas iestādes to apbērušas ar granti, kas apklājusi arī bojāto vietu.

“Ļoti iespējams, ka objekts, ar ko “Estonia” sadūrās, patiesībā bija zemūdene,” piebildis Kurms.

Viņaprāt, iespējams, ka tā peldējusi vienā virzienā ar “Estonia” un prāmis to aizķēris, tādēļ radusies sūce.

“Jājautā, ko šī zemūdene darīja “Estonia” trasē. Tai laikā šai rajonā norisinājās Zviedrijas militārās mācības. Otra versija – zemūdene aizķēra prāmi “Estonia”, jo tajā atradās delikāta satura informācija. Sliecos domāt, ka patiesa ir otrā versija,” atzinis Kurms.

Kā pirmdien norādījis Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis, dokumentālās filmas “”Estonia” – atradums, kas mainīs visu” veidotāji jau pirms vairākiem mēnešiem informējuši Igaunijas varas iestādes par filmēšanas gaitā atklātajiem jaunajiem apstākļiem, un septembrī viņu uzņemtos kadrus noskatījušies arī tehniskie eksperti, kuri atzinuši, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens.

Piecu sēriju filma uzņemta pēc “Discovery” kanāla Norvēģijā “Discovery Norway” pasūtījuma.

Kā paziņojis premjerministrs Jiri Ratass, Igaunija vadīs jaunu tehnisko izmeklēšanu par “Estonia” katastrofas apstākļiem saistībā šo informāciju.

“No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju,” viņš norādījis. “Gribam, lai patiesība nāk gaismā.”

Prāmis “Estonia”, kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā “Meyer Werft”, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. “Estonia” ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.