Modernās verdzības upurus vervē sociālajos tīklos

1 komentārs

Upuru vervēšanu internetā, sevišķi – sociālajos tīklos, arvien plašāk attīsta piespiedu prostitūcijas organizētāji – tā brīdinājuši eksperti Londonā notiekošajā cilvēktirdzniecības apkarošanas konferencē. Lai arī Lielbritānijā vairākums piespiedu prostitūcijā pakļauto esot rumānietes un bulgārietes, tomēr ir arī vairāki gadījumi, kad arī mūsu valsts sievietes nonākušas seksa verdzības jūgā.

Ieradās Lielbritānijā pēc “Facebook” izlasītā viltus darba sludinājuma vai domāja, ka dosies strādāt masāžas salonā, bet attapās seksa verdzībā. Atbrauca uz Angliju beidzot klātienē satikt internetā iepazīto vīrieti, bet nonāca piespiedu prostitucijā. Cilvēktirdzniecības organizētāji Eiropā šobrīd izteikti uzrunā sociālajos tīklos tās sievietes un jaunās meitenes, arī no Latvijas, kuras, piemēram, “Instagram” fotogrāfijām klāt pievienojušas tādas mirkļbirkas kā #vientuļā, #skumīgā, #uzrakstiman un citas.

Valiants Ričijs
OSCE Cilvēktirdzniecības apkarošanas biroja koordinators

Uzņem video un fotogrāfijas ar seksa ainām un tad šantažē upurus – ja nepakļausies vai aizmuksi, tad šos video un foto nosūtīs ģimenei vai publiskos internetā. Šos upurus kā seksa preces tāpat internetā reklamē, lai viņus var atrast klienti.

Lielbritānijā bāzētā cilvēktirdzniecības apkarošanas organizācija ”Stop the Traffik” skaidro – atklāt seksa bordeļus, kuros kā upures ir arī sievietes no Baltijas valstīm, kļuvis arvien grūtāk.

Nīls Džails
”Stop the Traffik”, prevencijas nodaļas direktors

Parādījušies pop-up bordeļi jeb paverdzināto upuru vadāšana pa īstermiņa īres vietām, sevišķi izteikta tendence ir “airbnb” mājokļu izmantošana. Šodien bordelis ir, rīt – vairs nav. Tāpat seksa vergus ved uz pilsētām, kurās notiek lieli pasākumi. Viņus ir grūti atklāt, jo nepārtraukti maina vietas.

Šīs organizācijas redzeslokā nonākušās upures visbiežāk ir bez angļu valodas zināšanām, bez naudas, bieži sazāļotas. Paverdzinātāji piespiedu kārtā padara upurus par narkomāniem, lai atkarību izmantotu kā kontroles mehānismu un piespiedu prostitūcija būtu veids, kā samaksāt par narkotikām, ēdienu un dzīvesvietas īri.

“Viņi piedraud ar mājās palikušajām ģimenēm, sakot – mēs zinām, kur tu dzīvoji, zinām, no kuras pilsētas vai ciema esi. Ja mēģināsi bēgt, izrēķināsimies ar taviem vecākiem, māsām vai brāļiem,” turpina Džails.

Tomēr visbiežāk emigranti no Latvijas joprojām ir piespiedu darba upuri lauksaimniecībā un celtniecībā. Lai arī viņi strādā legālos uzņēmumos, tomēr upurus pakļāvuši vidutāji, nelegālie darbā iekārtotāji. Tagad Anglijā tiek apmācīti banku darbinieki atpazīt cilvēktirdzniecības pazīmes, ja bankas kontu ieradies atvērt imigrants ar personu, kas uzdodas par tulku.
Nīls Džails
”Stop the Traffik”, prevencijas nodaļas direktors

Lai iegūtu upura nopelnīto naudu, noziedznieki dodas līdzi uz banku atvērt kontu. Cilvēktirdzniecības organizētājs apgalvo bankas darbiniekam, ka esot tulks. Taču viņš nav tulks, jo galvenais mērķis – līdzko tiek upurim noformēts bankas konts – ir atņemt piekļuvi internetbankai un atņemt bankas karti. Atstāj labi, ja 10 vai 15 mārciņas.

Piespiedu darbā kā cilvēktirdzniecības formā pakļaušanas metode ir apzināta ievešana parādos ar milzu procentiem, liekot tos atstrādāt ar garām darba stundām, taču visu laiku tiek atrast iemesli naudu atņemt. Pielietota fiziska vardarbība, pārvietošanās un komunicēšanas ierobežošana, dzīvošana antisanitāros apstākļos.

1 komentārs