Miris Krievijas militārā izlūkdienesta priekšnieks Igors Korobovs

1 komentārs

62 gadu vecumā miris Krievijas militārā izlūkdienesta priekšnieks Igors Korobovs, kurš amatā nostrādāja vien nepilnus divus gadus.

Viņa vadībā dienests pamanījās iekulties vairākos skaļos skandālos – gan saistībā ar Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu Lielbritānijā, gan Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.

Ģenerālpulkvedis Igors Korobovs Krievijas militārā izlūkdienesta vadības grožus pārņēma 2016. gada janvārī, pēc tam, kad no dzīves šķīrās iepriekšējais dienesta vadītājs – Igors Serguns. Saskaņā ar oficiālo versiju viņš mira no sirdslēkmes. ASV pētnieciskā organizācija “Stratfor” gan vēsta, ka Serguns miris citā dienā un nevis Krievijā, bet gan Libānā, savukārt Kremlis nezināmu iemeslu dēļ šo informāciju slēpis.

Igors Korobovs, pēc Aizsardzības ministrijas teiktā, miris pēc smagas un ilgas slimības.

Ministrijas mājaslapā ievietotajā paziņojumā līdzjūtību aizgājēja tuviniekiem paudis aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Sēru vēstī uzsvērts, ka Korobovs bijis uzticams Krievijas dēls un patriots, kas bruņotajos spēkos dienēja kopš 1973. gada. Pēcāk viņš sāka strādāt militārajā izlūkdienestā un pēdējos divus gadus to vadīja.

Tikmēr starptautiskie mediji, vēstot par Korobova nāvi, atgādina, ka pēdējos gados viņa vadītā iestāde iesaistīta daudzos skandālos, no kuriem pēdējais ir Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšana Lielbritānijā. Britu varasiestādes atklāja, ka abi aizdomās turamie ir Krievijas militārā izlūkdienesta aģenti. Aprīlī Nīderlandei izdevās novērst kiberuzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, ko centies īstenot tieši Krievijas militārais izlūkdienests. Tas tiek turēts aizdomās arī par kiberuzbrukumiem ASV prezidenta vēlēšanu laikā, par ko Igors Korobovs tika iekļauts ASV sankciju sarakstā. Dienests centies ietekmēt arī procesus Ukrainā, pēc Krimas okupācijas iesaistoties dažādās slepenās operācijās.

1 komentārs