Miera sarunās Berlīnē apspriesta situācija Ukrainas austrumos

0 Komentāru
Miera sarunās Berlīnē apspriesta situācija Ukrainas austrumos
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins (Foto: EPA / ITAR-TASS)

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notikušajās Ukrainas un Krievijas miera sarunās, konkrētu vienošanos tā arī nav izdevies panākt, jo konfliktā ierautajām pusēm viedokļi par situāciju un tās iespējamiem risinājumiem – atšķiras.

Pēc gada ilga pārtraukuma ar Francijas un Vācijas starpniecību rīkotās sarunas koncentrējas uz 2015. gadā Minskā noslēgtā, bet – neizpildītā miera līguma īstenošanu un uz iespējamu ANO miera uzturētāju izvietošanu Ukrainas austrumos.

“Līdz šim Krievija ir pārkāpusi visus starptautiskos miera noteikumus un darījusi to mērķtiecīgi. Mēs ceram, ka šī tikšanās mums palīdzēs, bet mums ir vajadzīgas skaidras garantijas no Krievijas. Nav citas iespējas – ir nosacījumi, kas nav izpildīti, un tas ir skaidrs visiem, izņemot Krieviju,” atzina Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins.

“Idejas par miera uzturēšanas misijas pārvēršanu par militāro un politisko misiju pilnībā iznīcina Minskas nolīgumu. Es domāju, ka mūsu Francijas un Vācijas kolēģi to saprot, bet ukraiņi joprojām uzstāj, ka šī ir vienīgā pieeja, kas palīdzes situāciju atrisināt,” attrauca Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis nosūtīt ANO miera spēkus uz sadursmju rajonu starp separātistu un Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju. ASV un Ukraina uzskata, ka šāda miera spēku dislocēšana nostiprinātu frontes līniju kā jaunu faktisko robežu un apdraudētu Ukrainas teritoriālo nedalāmību.

Ukraina un ASV pauž uzskatu, ka miera uzturētāji jāizvieto visos separātistu kontrolētajos rajonos līdz pat Ukrainas-Krievijas robežai.

Jāpiebilst, ka realitātē 2015. gadā noslēgtais miera līgums joprojām tiek pārkāpts katru dienu. Sadursmēs abu pušu starpā turpina mirt cilvēki abās karojošajās frontēs. Kopš karadarbības sākuma dzīvību zaudējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

0 Komentāru