Vācijas uzņēmēji uztver bēgļus kā miljardiem eiro peļņas avotu. Skaties reportāžu no Berlīnes!

11 komentāri
Vācijas uzņēmēji uztver bēgļus kā miljardiem eiro peļņas avotu. Skaties reportāžu no Berlīnes!
Foto: EPA / LETA

Vācijas kancleres Angelas Merkeles “atvērto durvju” politikai un teiktajam – mēs pieņemsim visus bēgļus – nu ir zināmas reālas izmaksas naudas izteiksmē. Šogad tie ir 6 miljardi eiro, bet nākamajā gadā Bundestāgs atvēlējis jau 7,5 miljardus eiro. Un tas ir tikpat, cik visas Latvijas valsts nākamā gada budžets.

Patiesās izmaksas tomēr ir vēl lielākas, jo papildu izdevumi ir Vācijas pašvaldībām, kurās nonākuši patvēruma meklētāji. Dažām pašvaldībām viens bēglis izmaksā 1300 eiro mēnesī. Starp sociālajiem pabalstiem un ēdināšanu vislielākās summas Vācija tērē bēgļu izmitināšanai. Un šī ir lielākā problēma.

Pašiem savu iztikas līdzekļu bēgļiem nav, lai īrētu simtiem eiro dārgās istabas un dzīvokļus. Ņemot vērā, ka Vācijā jau šobrīd ieradušies 900 tūkstoši sīrieši, irākieši un afgāņi, Vācijas nodokļu maksātājiem tas ir milzu slogs. Kur izguldīt daudzos tūkstošus bēgļu? Berlīne ir tik izmisusi, ka par bēgļu izmitināšanas centru nu jau pat pārvērsta pirms vairākiem gadiem slēgtā Berlīnes Tempelhofas lidosta. Katru dienu tiek atvestas klāt arvien jaunas gultas, un nu Hitlera nacistiskā režīma uzbūvētajā lidostā izmitināti 2300 bēgļu.

Skaties foto:

Skaties video:

Vācijā šis ir lielākais centrs, kur vienkopus koncentrēts tik daudz sīriešu un irākiešu. Nometnes vadītāja saka, – būs vēl vairāk. Lidostas pārējos angāros un terminālos plānots izguldīt divstāvīgās gultās vēl 6000 bēgļu.

Pasažieriem slēgtās Tempelhofas lidostas vienā angārā uzslietas armijas teltis ar 12 gultām, pārējos divos – improvizētas istabiņas no plastmasas paneļiem. LNT filmēšanas grupas viesošanās laikā daudzi bēgļi nāca sūdzēties, ka neesot apmierināti ar sadzīves apstākļiem. Šī neesot tā Vācija, ko bija cerējuši ieraudzīt. Tagad jādzīvo lazaretes tipa pilsētiņā milzīgā lidostas angārā. Bija vēlējušies saņemt privātus dzīvokļus vai mājas. Neapmierināts ar situāciju ir arī irākietis Kūts. Plastmasas tualetes zem klajas debess aukstumā esot mazākā bēda.

“Šī vieta nav piemērota bēgļiem, te ir liegts izbūvēt kanalizāciju dušām, tualetēm un veļas mašīnām. Te īsti nevar dzīvot. Visvairāk esam saskumuši, ka te nav dušu,” teic irākiešu bēglis Kūts. Daļa musulmaņu vīriešu tradīciju dēļ atsakās vispār doties uz publiskām dušām, un bēgļu nometnes vadībai nākas meklēt alternatīvus risinājumus.

Augumā mazais sīrietis Moas par savas ģimenes telti kaunas – pirms intervijas to aizklāj. Bēgļu puika gan lepojas – nometnē piedāvātajos kursos iemācījies vācu valodu. “Šeit ir slikti. Mana mamma saka, ka šeit ir slikti. Gribētos māju vai viesnīcu. Te nav pat dušas. Viss šeit ir slikti. Vācija kopumā man gan patīk. Te ir lieliski cilvēki. Negribu vairs uz Sīriju,” viņš.

Dažu bēgļu bērnu militārās traumas apliecina mūsu operatoram jautātais, vai kameras statīvs ir domāts šaušanai. Taču lielākoties šeit ir redzami smaidīgi bēgļu bērni un viņu mīļākā nodarbe ir futbola spēlēšana. Šī tāpat kā daudzas citas bēgļu nometnes Vācijā ir privātkompāniju izveidotas, kas pēc tam pašvaldībām piestāda rēķinus. Tempelhofa lidostas iekštelpas tiek veidots kā liels ciems – ir ēdnīca, klīnika, apģērbu izdales punkts. Svarīgāk par visu esot vācu valodas un integrāciju kursi. Tas viss izpaliek valdības apmaksātajos hosteļos, kur par vienu bēgļi maksā 50 eiro diennaktī.

Vācijā ir mājokļu krīze, hosteļi bēgļus redz tikai kā biznesa iespēju. Bēgļi ir īsta zelta ādere arī būvniecības kompānijām. Tās gūst miljoniem eiro par katru no jauna uzceltu bēgļu nometni.

Telekanāls Deutsche Welle norāda – jūras konteineru pielāgošana bēgļu izmitināšanai ir viena uzņēmuma monopols, kura ekonomiskais veiksmes stāsts esot pielīdzināms vācu lielveikalu ķēdei Aldi. Deutsche Welle patvēruma meklētāju pētniece stāsta – bēgļus šobrīd izvieto visur. Bēgļu pētniece norāda – patvēruma meklētāju pieplūdums dzenot izmisumā daudzas Vācijas pašvaldības.

11 komentāri