Medus kūka ar pārsteigumu – ”Brexit” garša Londonas ielās

4 komentāri
Medus kūka ar pārsteigumu – ”Brexit” garša Londonas ielās
FOTO: LETA

”Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), referendums ārpus Lielbritānijas mediju un ekspertu atspoguļojuma ir zaudējis lielu daļa iekšējo pretrunu niansētības. Tas izpaužas baltmelnā ainā, kur visbiežāk izstāšanās aizstāvji tiek iztēloti kā ne īpaši gudri, populisti, varbūt par vienkārši nelieši. Savukārt, tie, kas atbalsta Lielbritānijas palikšanu – ir racionāli, ekonomiski domājoši cilvēki – un tāpēc – loģiski viņu viedoklim vajadzētu uzvarēt.” Par notiekošo Lielbritānijā no Londonas stāsta Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LNT raidījuma 900 Sekundes moderators Mārtiņš Daugulis. 

Tad kāpēc tik līdzvērtīgs aptauju balsojums pirmsrefrenduma aptaujās abām pretinieku nometnēm? Ja ”negudrajiem un neliešiem” ir tik liels svars un viņus nevar pārliecināt – kam gan der demokrātija?

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Daugulis 

Realitātē un noskaņā, kas jaušama Londonas ielās gan Brexit priekšvakarā, gan referenduma rītā, viedokļu asinsaina atklājas daudz vairāk slāņos, kā pat varam to iedomāties. No preses stendiem līdz krodziņu sarunām – it visur ir Brexit. Un visi cenšas pārliecināt cits citu, kas ir patiesība. Un patiesība savā ziņā rotē ap asi – sentiments pret drūmo realitāti; sentiments pret ES cerību pārdevējiem. Vēlme ”sakratīt” ES un pašiem sevi, lai redzētu, kas tur iznāk.  Ļaužu prātos Brexit ir lieliska iespēja Lielbritānijai atkal apstiprināt, ka tā ir lielvalsts, paņemt savu zemi savās rokās un vest attīstības virzienā.

Visi ekonomisti un eksperti pasaulē saka, ka tā gluži nebūs – ja notiek izstāšanās, valsts IKP cietīs uzreiz un ar garantiju, turklāt vismaz tuvākos divus gadus, bet… un šis ”bet” izsaka daudz… Šajā gadījumā britu sentiments nozīmē, ka attīstība nav tikai excell tabulas bilance. Attīstība ir spēja pašiem pieņemt lēmumus, pat, ja tie ir kļūdaini, pieciest problēmas īslaicīgi, ja tas nākotnē varētu nest labumu (pat ja varētu nenest – ir vērts riskēt). Sentiments šeit ietver sajūtu – ”mēs paši varam un atkal gribam”; kamēr realitāte – Eiropas Savienības patreiz esošo ekonomisko stāvokli un izaicinājumus, kas, kā zināms, nav viegli risināmi. Šī sajūta ir ietverama laikraksta ”The Specactor” vāka ilustrācijā, kur valsts kā tauriņš izlaužas no kastes un dodas lielajā pasaulē.

Sajūtu līmenī britiem ir apnikusi ES kūniņa, un gribas atkal lidot – destruktīva sajūta īstermiņā, bet psihologi saka, ka reizumis šis tas ir strauji jāmaina, un laikam šoreiz šis attiecas uz veselu valsti. Nedaudz citātu, kas apstiprina teikto sarunās Londonas ielās…

Judīti, pārdevēja lielveikalā, intervēta pēc maiņas beigām, balsos ”OUT”

Ļoti ilgi jau ir slikti tāpat. Ir solījumi un solījumi, ka paliks labāk, bet nepaliek. Es saprotu tos [kontinentā dzīvojošos], kas ir mazi un kam jāturas kopā. Bet mēs esam lieli, un allaž esam bijuši paši par sevi. Galu galā, mēs esam sala (smejas).

 Jānis, sākumskolas skolotājs, balsos ”OUT”

Mēs nebaidāmies sasmērēt rokas, lai parādītu, ka lietas neiet tā, kā tām vajadzētu iet. 

Ahmets, restorāna īpašnieks, balsos ”OUT”

Palikt – tas ir lielo uzņēmumu interesēs, korporāciju interesēs – es tirgoju, ko tirgoju un jau tā nevaru tikt galā. Ja man jācīnās, balsošu, lai izstājamies, lai arī korporācijas pacīnās. 

Ketrīna, studente, balsos ”OUT”

Es zinu, ka būs sliktāk. Būs. Un tas mums ļaus sakratīt valdību. Arī ar šo balsojumu mēs iedosim viņiem pa biksēm – lai pēc tam taisnojas, kāpēc sakūdija mūs uz soli, ko paši negrib, lai speram.

”Esmu tendenciozi izvēlējies argumentus, lai parādītu šo sentimenta un izjūtu pusi tiem, kas balsos par izstāšanos. Tikpat liela daļa (un apbrīnojami, ka šis 50:50 darbojas arī ielu sarunās) saka, ka prātīgi ir palikt ES, un izmanto argumentus, kas mums ir pazīstami – par ekonomisko labklājību un labumiem no kopības, vienotā tirgus un savienības,” stāsta Mārtiņš.

Šobrīd, referenduma rītā, izsakot kopsavilkumu par notiekošo, kā ārpolitikas eksperts veldzējies Londonas ielas ļaužu sabiedrībā, droši varu teikt – Brexit ir savdabīgs protesta balsojums. Savdabīgs, jo ar apzinātām, un gribu pasvītrot, apzinātām, mazohisma izpausmēm, ko kompensē absolūta pašapziņa – mēs tiksim galā ar sekām, lai kādas tās būtu. Jo ir nepieciešamas pārmaiņas. Varbūt pat vairāk mūsu pašu valstī, valdībā, un, protams, Eiropas Savienībā.

Mēs esam ”pasaules sala”, tādi allaž esam bijuši un savu vietu atraduši. Es atļaušos būt gana skaļš un teikt, ka lielas daļas ļaužu prātos, Brexit ir sacelšanās un revolūcija demokrātijas ietvaros. Cilvēki balso pret sistēmu (vienlīdz ienīstot politiskos nacionāļus, tā Kamerona spārnu – viņi redz iespēju tikt vaļā no abiem, turklāt, izolēties no Eiropas Savienības grūtībām). Virsrakstā minētā ”slāņu kūka”, kas šofera izpildījumā nozīmē brutālu līdzību – garšīgs slānis, ”mēslu slānis”, ko latviskoju kā ”medus kūka ar pārsteigumu” – nozīmē vienu – Brexit var nolikt uz šķīvīša  ”pārsteiguma slāni” pašiem britiem un Eiropai kopumā – bet, zinot, ka pastāv arī cits  – kaut kas garšīgāks par to mērēnību un nenoteiktību, kas ir pašlaik, ir vērts riskēt un sakost zobus. Un šāds sentiments var valdīt tikai valstī, kas ir lielvalsts, gan pēc vēstures un ”papīriem”, gan cilvēku sirdīs un prātos.

Tāpēc, vēl jo vairāk, ir interesanti gaidīt referenduma rezultātu, jo tas nav balsojums – idioti pret ekspertiem ekonomikā – tā ir demokrātijas izpausme. Un arī balsot neracionāli ir demosa priekšrocība. Un, kurš gan labāk pārzinās demokrātijas drēbi, kā briti.

”Nocauiet man trīs labus iemeslus, kāpēc palikt Eiropā? [zālē klusums],” Elizabete II, Anglijas karaliene, uzdeva šo jautājumu vakariņu viesiem, kam sekoja neveikls klusums; pats nebiju viesu vidū, bet šo atstāstījis katrs otrais britu laikraksts.

Foto

Video

4 komentāri