Komentāri

Šodien sākās otrais Norvēģijas masu slepkavas Andersa Bēringa-Breivīka tiesas process. Tikai šoreiz viņš ir nevis apsūdzētais, bet sūdzības iesniedzējs – Breivīks vērsies tiesā pret Norvēģijas valsti, kura, viņaprāt, pārkāpj cilvēktiesības. Breivīku neapmierina pastāvīgā uzraudzība cietumā un aizliegums sazināties ar līdzīgi domājošajiem.

77 cilvēku, tostarp daudzu bērnu un jauniešu, slepkava Anderss Bērings-Breivīks jau trīs gadus viens pats apdzīvo trīs istabas kādā Norvēģijas cietumā. Tajās viņš var sportot, skatīties televīziju un spēlēt datorspēles. Tomēr Breivīks nevar komunicēt ar citiem ieslodzītajiem, un arī viņa sarakste ar ārpasauli tiek stingri kontrolēta.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Breivīkam ir piespriests pēc Norvēģijas likumiem bargākais iespējamais sods – 21 gads cietumā. Likumi gan pieļauj – ja, sodam beidzoties, tiek konstatēts, ka cietumnieks joprojām ir bīstams apkārtējiem, viņu var paturēt aiz restēm. Tieši uz to kā savu galveno argumentu atsaucās Breivīka pārstāvji tiesā.

Breivīks 2011. gada vasarā sarīkoja sprādzienu Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus, no kuriem jaunākā bija 14 gadus veca meitene. Uzbrukumam Breivīks bija rūpīgi gatavojies. Un arī tagad pret Norvēģijas valsti celtā prasība tiesā bija rūpīgi sagatavota.

Norvēģijas valdība visus pārmetumus noliedz, akcentējot, ka pret Breivīku ir izturējusies cieņpilni, par spīti viņa noziegumu smagumam. Arī tiesas procesa laikā norvēģu likumsargi pret masu slepkavu izturējās visnotaļ iecietīgi, piemēram, netraucējot viņam pacelt roku nacistu sveicienā pēc ienākšanas tiesas zālē. Tikmēr Breivīka upuri atzīst – masu slepkavas atkārtota gozēšanās kameru priekšā viņiem ir traumējoša.

Šī nav pirmā reize, kad Breivīks sūdzējies par apstākļiem cietumā. Iepriekš viņš sūrojies, piemēram, par to, ka skats pa viņa kameras logu ir pārāk neglīts un ka kafija viņam tiekot pasniegta pārāk auksta.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl