Maskavas tiesa režisoru Serebreņņikovu atzīst par vainīgu krāpšanā

1 komentārs
Maskavas tiesa režisoru Serebreņņikovu atzīst par vainīgu krāpšanā
TASS / SCANPIX

Tiesa Maskavā piektdien atzina par vainīgu krāpšanā  režisoru Kirilu Serebreņņikovu, kurš apsūdzēts lietā par Maskavas Gogoļa centra teātra projektam piešķirto valsts līdzekļu piesavināšanos.

Līdz ar Serebreņņikovu atzīti par vainīgiem vēl divi apsūdzētie –  Serebreņņikova dibinātās nekomerciālās organizācijas “Sedmaja studija” bijušie vadītāji Aleksejs Malobrodskis un Jurijs Itins.

Sprieduma nolasīšana Maskavas Meščanskas rajona tiesā turpinās, un sods Serebreņņikovam, Malobrodskim un Itinam vēl nav paziņots. Prokuratūra pieprasījusi Serebreņņikovam  piespriest sešu gadu cietumsodu.

Pie tiesas ēkas sapulcējušies vairāki simti Serebreņņikova atbalstītāju, to vidū aktieri, kā arī vairāki desmiti žurnālistu.

Apmēram 100 Serebreņņikova atbalstītāju tika ielaisti tiesas ēkā, kur viņi klausās sprieduma nolasīšanu.

Savukārt Berlīnē pie Krievijas vēstniecības protesta akciju piektdien sarīkojuši apmēram 120 Vācijas aktieri un citi teātra darbinieki. Tomēr viņu mēģinājums nodot vēstniecības pārstāvjiem 56 000 cilvēku parakstītu protesta vēstuli pret Serebreņņikova tiesāšanu bija nesekmīgs.

Daudzkārt godalgotais režisors Serebreņņikovs, kurš iestudējis teātra izrādes arī Latvijā, tika aizturēts 2017.gada augustā. Apsūdzībā teikts, ka kopā ar līdzdalībniekiem piesavinājies 129 miljonus rubļu (1,7 miljonus eiro pēc pašreizējā kursa), kas no valsts līdzekļiem piešķirti vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem.

Prokuratūra lūgusi tiesu piedzīt šo summu no apsūdzētajiem.

Serebreņņikovs viņam izvirzītās apsūdzības noraidījis, bet Krievijas situācijas pazinēji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo Serebreņņikovs atklāti kritizējis prezidenta Vladimira Putina režīma politiku, arī 2014.gadā īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Režisors kritizējis arī pareizticīgo baznīcu.

Režisors pavadīja gandrīz divus gadus mājas arestā, no kura tika atbrīvots pērnā gada aprīlī.

Nedēļu pirms atbrīvošanas režisoram tika piešķirta Krievijas Kinematogrāfijas mākslas akadēmijas nacionālā prēmija “Nika” par filmu “Ļeto” (“Vasara”), kas vēsta par rokmūziķi Viktoru Coju.