Maskavā ziņu par militārās klātbūtnes stiprināšanu Baltijas jūras reģionā uzņem ar histēriju

1 komentārs
Maskavā ziņu par militārās klātbūtnes stiprināšanu Baltijas jūras reģionā uzņem ar histēriju
Foto: Scanpix

Ar histērijai līdzīgiem paziņojumiem, ka NATO lien pie mūsu robežām, jo gatavojas karam, – Varšavas samita lēmums par pastāvīgu militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā sagaidīts Maskavā. Ārpolitikas eksperti atzīst, ka šāda reakcija bijusi gaidāma. Lai arī riski potenciālam konfliktam joprojām pastāv, eksperti neprognozē situācijas eskalāciju.

Ziņa par četru bataljona kaujas grupu izvietošanu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā Krievijas valsts televīzijas kanālos tika uzsvērts kā centrālais notikums. Galvenais vēstījums: NATO ir agresors, kas met izaicinājumu Krievijas interesēm.

Krievija vairs nav partneris, bet mērķis. Vārdos tas izklausās kā aizsardzības stiprināšana NATO Austrumu frontē, taču agresīva tuvošanās mūsu robežām – jaunas bāzes, lidlauki, raķešu pozīcijas, militārie angāri un vadības punkti, skaidri parāda, ka Ziemeļatlantijas līgumvalstis gatavojas karam.

Kā atzīst militārie eksperti, šāda histēriska reakcija bija sagaidāma, taču tas nenozīmē, ka Krievija nopietni apsvērtu iespēju uzbrukt Baltijas valstīm.

Krievijas galvenais uzdevums šobrīd esot novērst publikas uzmanību no fakta, ka Krievija pēdējos gados reģionā pati ir koncentrējusi milzīgus militāros spēkus.

Baltijas valstīm vēsturiskais lēmums pieņemts ļoti kritiskā brīdi, jo trijās ietekmīgākajam alianses dalībvalstīs ASV, Francijā un Vācija, gaidāmas velēšanas un to iznākumu šobrīd ir ļoti grūti paredzēt. Tāpēc, pilnīgi iespējams, pēc gada šādu lēmums būtu daudz sarežģītāk realizēt.

Par spīti saspīlējuma pieaugumam, šobrīd drošības situācija Baltijā esot pat ļoti pozitīvi vērtējama. Kā ziņots, aptuveni 1000 karavīru lielo militāro kontingentu Kanādas vadībā Latvijā gaida ierodamies pavasarī.

Video