Masalu uzliesmojumā Lietuvā jau vairāk nekā 400 saslimušo. Vai šīs slimības vilnis var skart arī Latviju?

1 komentārs

Masalu uzliesmojums kaimiņos esošajā Lietuvā. Salīdzinājumā ar pērno gadu reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniegts vairāk nekā desmit reižu. Vai slimības vilnis var skart arī Latviju, kur šogad bijis tikai viens masalu gadījums?

Pēkšņs reģistrēto masalu gadījumu skaits Lietuvā reģistrēts pēdējo nedēļu laikā. Precīzs uzliesmojuma cēlonis šobrīd vēl nav zināms, taču Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centrā pieļauj, ka slimība ienākusi līdz ar ceļotājiem, kā arī lietuviešiem, kas bijuši citās valstīs, piemēram, Ukrainā.

Aktuālie slimības izplatības dati liecina, ka puse no visiem gadījumiem fiksēti otrajā lielākajā valsts pilsētā Kauņā.

“Šobrīd valstī kopumā fiksēti 415 gadījumi, kad cilvēki saslimuši ar masalām. Lielākā daļa pieaugušo, saslimušo bērnu skaits ir ap 60. Mūsu skaidrojums šim uzliesmojumam ir saistīts ar zemu iedzīvotāju vakcināciju. Vai arī to, ka nav veikts pilns cikls. Lai izstrādātos imunitāte, nepieciešamas divas devas,” norāda Lietuvas infekciju slimību un AIDS centra pārstāvis Zigmas Nagis.

Latvijā līdz šim fiksēts tikai viens saslimšanas gadījums. Notiekošais kaimiņvalstī šobrīd tiek vērots ar bažām, taču apgalvot, ka izplatība pie mums ir tikai laika jautājums, Slimību profilakses un kontroles centrā nesteidz.

“Es domāju, šobrīd vēl nav pamats domām par ierobežojumiem ceļošanai starp valstīm, jo Lietuva nav lielākā vieta, kur saslimt. Itālijā jau gadu augsta saslimstība ar masalām, Grieķija, Rumānija. Arī Slovākijā uz iedzīvotāju skaitu saslimstība ir augsta,” pauž SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Masalas ir infekcijas slimība, kura tālāk tiek nodota, slimam cilvēkam runājot, klepojot šķaudot. To, ka cilvēks saslimis, visbiežāk sāk just tikai 10-12 dienas pēc inficēšanās. Pazīmes – paaugstināta temperatūra, jūtīgums pret gaismu, sarkani izsitumi uz sejas un aiz ausīm. Vēlāk tie izplatās pa visu ķermeni.

Imunitāti cilvēks var iegūt vai nu masalas izslimojot, taču tas būs nepatīkami un pastāv liels risks aplipināt darba kolēģus vai ģimenes locekļus. Tādēļ par efektīvāko metodi tiek uzskatīta vakcinācija. Tā jāveic divreiz. Vislabāk gada, tad septiņu gadu vecumā.

Šobrīd Latvijā vakcinācija bērnu vidū ir augsta – no 95% līdz pat 98%, atkarībā no gada. Tas nepasargā pavisam, taču kopumā slimības izplatība tiekot ierobežota.

“Tur tādam vietējam uzliesmojumam, tam nevajadzētu būt tādam uzliesmojumam, kā tas ir Lietuvā vai citās valstīs. Šī kolektīvā imunitāte vairāk vai mazāk sargā. Pieaugušo vidū, kad ir viena vai divas devas, mēs zinām, ka pēc vienas devas saņemšanas 85% izveidojas antivielas. Tiem cilvēkiem tādām nopietnām ar masalām saistītām problēmām nevajadzētu būt,” saka Dace Zavadska.

Kopējos skaitļos Lietuva no Latvijas nedaudz atpaliek. 96% pret 94%, taču tie ir dati par vismaz vienu poti. Turklāt, ņemot vērā, ka saslimušie galvenokārt ir pieaugušie, tiek pieļauts, ka slimība šobrīd sit pa vājākajiem.

“Es ieteiktu vēlreiz apskatīties uz savām potēšanas pasēm, vai piezvanīt ģimenes ārstam, paskatīties vai vakcinācija ir veikta. Īpaši bērniem,” norāda SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja.

Iepriekšējos gados, kad saslimušo skaits arī Latvijā bija vairāki desmiti, vakcinācijas faktu pierādīt nevarēja. Taču, kas tieši Latviju atšķir no Lietuvas, atbildes nav.

Atturēties no braucieniem uz Lietuvu vai citu augsta riska valsti ieteicams tieši nevakcinētajiem.