Londonas latviešu skoliņas vadītāja: no akcenta nav mērāms latviskums

Pievienot komentāru
Londonas latviešu skoliņas vadītāja: no akcenta nav mērāms latviskums

Latviskās tradīcijas pat aktīvāk nekā pašu mājās nereti uztur tieši aizbraucēji. Tie, kuri vispirms darbu, bet nu jau arī savu ģimeni un dzīvi atraduši un būvē ārvalstīs. Tas, vai viņu bērni runās latviski un vēlēsies vismaz braukt apskatīties uz vecāku dzimteni, mudina pašus būt par piemēriem. TV3 viesojās Londonā latviešu skoliņas pēdējā mācību dienā.

Londonas latviešu skoliņā visi pasniedzēji ir brīvprātīgie. Pārsvarā tie ir aizbraucēji, kuriem pašiem Londonā aug bērni, un viņi liek spēkus kopā, lai nākamajai paaudzei uzturētu dzīvu latviešu valodu un tradīcijas.

Pēdējos piecus gadus skoliņu vada Avita Odonela, kura pati ikdienā ir mamma uz pilnu slodzi un zina, cik grūti bērniem piespiesties runāt latviski. Skolā un ar draugiem tomēr vairāk sanāk lietot angļu valodu.

Foto

Avita Odonela, Londona latviešu skolas vadītāja:
Cilvēki aizmirst, ka, atbraucot uz šejieni, viņiem nav perfekta angļu valoda. Bet, kad cilvēkam nav perfekta latviešu valoda, uzreiz nodomā, ka viņš nav īsts latvietis. Ir bērni, kuri šeit dzimuši, un viņiem nav stipra latviešu valoda. Tāpēc ir svarīgi, ka viņi iemācās atsevišķus vārdus un frāzes kaut vai caur spēli. Mazums – viņiem vēlāk gribēsies mācīties latviešu valodu.

Tieši tas, ka varbūt pašas bērni kādreiz jutīs interesi par mammas dzimteni, liek katru otro svētdienu celties un ziedoties skoliņai. Mācību gada maksa ir simboliska – vien 75 mārciņas par pirmo bērnu un 10 mārciņu atlaide par katru nākamo.

Tas ir pa kabatai arī tiem, kuri Anglijā dzīvo uz pabalstiem. Tā nu svētdienās Daugavas Vanagu namu Londonā piepilda bērnu čalas. Te mācās 65 audzēkņi, un nupat noslēdzies 67. mācību gads.

Ar rūgtumu vai aizvainojumu pret valsti, no kuras nācies aizbraukt, skoliņā notiekošajam nav ne mazākā sakara.

Avita Odonela, Londona latviešu skolas vadītāja:

Tās ir lietas, ko jauc kopā. Valsts un tradīcijas. Var dusmoties uz valsti, bet patikt tradīcijas. Mums patīk tas, ko mēs darām. Ja darām, esam latvieši.

Avita stāsta, ka brīžiem jūtas vainīga – bērniem tiekot nozagtas tradīcijas vai latviskums. Tad visas mammas sanāk kopā un uzrīko svētkus šeit pat!

Piemērs ir kaut vai Jāņu svinēšana. Daugavas Vanagu lauku īpašumā Straumēnos, Lielbritānijā nupat aizvadītas jau piektās lielākās un skaļākās Jāņu svinības ārpus Latvijas.

Video