Lietuvas kultūras vērtību sarakstā iekļauts īpašs zvejas paveids – salaku bumbināšana

1 komentārs
Lietuvas kultūras vērtību sarakstā iekļauts īpašs zvejas paveids – salaku bumbināšana

Kaimiņos Lietuvā pilnā sparā rit salaku, ko Latvijā pazīst kā stintes, ķeršanas sezona un, pateicoties Kuršu jomas zinātnieku pūlēm, salaku bumbināšana iekļauta Nacionālajā nemateriālo kultūras vērtību mantojuma sarakstā, vēsta TV3 ziņas.

Šo zvejas veidu, kas bija populārs pirms simts gadiem, mūsdienās pieprot vien 15 cilvēki pasaulē – un viņi visi ir lietuvieši. TV3 ziņas skaidro, kas ir bumbināšana un kāpēc to tā sauc.

Nidas zvejnieks Vinčas sēž vecvecāku izmantotajās kamanās un dodas pa sasalušo Kuršu jūras vidu. Atšķirībā no senču laikiem, ragavas velk nevis zirgi, bet gan 25 zirgspēku sniega motocikls, ko vada cits vietējais zvejnieks Zigfrīds.

Vecās kamanas pret jaunām makšķernieki nemaina, lai tādējādi godinātu savu vecvecāku un viņu vecvecāku vaļaspriekus – tā saukto bumbu makšķerēšanu, bombardējot. Ko tas nozīmē, vīrieši parādīs. Bet pirms tam ir jāiztīra sniegs no vietas, kur zvejnieki šķērsos arklu. Sniegu tīra arī ar savu senču izmantotu instrumentu.

Makšķerēšanas laukums ir iezīmets un vīriešus gaida jauns darbs – biezs Kuršu lagūnas ledus.

Un nu var ķerties pie būtiskākā. Zem biezās ledus kārtas tiek iegremdēts 18 metrus liels tīkls. Kad tas izdarīts, vīrieši no ragavām izvelk astoņas pēdas garu dēli. Arī to iegremdē ūdenī un var sākties salaku jeb stinšu bumbināšana. Un šeit ir viss šīs makšķerēšanas noslēpums. Dēlis, saņemot sitienus, zem ūdens sāk vibrēt.  Biedējošā skaņa un vibrācija izbiedē zivis un tās panikā nokļūst tieši zvejnieku tīklos.

Šī makšķerēšanas metode, kuru Kuršu kāpas iedzīvotāji izmanto jau vairāk nekā gadsimtu, pirms dažām dienām tika iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas nozīmē, ka turpmāk šādu zveju varēs aizsargāt ar likumu. Tādā veidā lietpratēji cer, ka tā  nezudīs un var parādīties vairāk bumbinātāju.

“Mēs ļoti ceram, ka tas palīdzēs atdzīvināt šo sentēvu tradīciju, kas mūsdienās ir ļoti, ļoti liels retums. Tikai 15 cilvēki pasaulē vēl pieprot un praktizē šādu makšķerēšanas metodi.  Mūsdienās pārsvarā vīri izmanto makšķeres,” stāsta Klaipēdas muzeja pārstāve Edita Anglickaite-Beržinskiene.

Zigfrīds un Vičas velk tīklu – tajā ir puskilograms “bumbināšanas” nobiedēto salaku.