Lietuvas ārlietu ministrs: ASV un Vācijas vienošanās par “Nord Stream 2” ir kļūda, kas maksās dārgi

3 komentāri
Lietuvas ārlietu ministrs: ASV un Vācijas vienošanās par “Nord Stream 2” ir kļūda, kas maksās dārgi
REUTERS/SCANPIX

ASV un Vācijas vienošanās par Krievijas-Vācijas gāzesvadu “Nord Stream 2” uzskatāma par kļūdu, taču rietumvalstu rīcībā vēl ir sviras, kas ļautu Ukrainai gūt labumu no šā projekta, kura īstenošana jau tuvojas nobeigumam, uzskata Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Pēc viņa teiktā, kā noteikums gāzes vada darbības uzsākšanai varētu tikt izvirzīta prasība izvest no Ukrainas Krievijas karaspēku vai lēmums dot Ukrainai skaidras izredzes attiecībā uz dalību NATO.

“Uzskatu, ka tā ir kļūda, kas maksās dārgi,” ceturtdien, 22.jūlijā, žurnālistiem Viļņā paziņojis Landsberģis. “Saredzu iespēju šo kļūdu izlabot, (..) ja Ukrainai tiktu piedāvāts NATO dalības rīcības plāns vai ja gāzesvada atklāšana tiktu izmantota kā svira, pieprasot, lai Krievija atvelk savus karavīrus no Ukrainas teritorijas.”

Kā izteicies ministrs, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam jaunais gāzesvads ir “milzīga uzvara”, par kuru viņam pienāktos maksāt “patiesi augstu cenu”.

“Tā ir nopietna svira, un ir iespēja izmantot šo sviru vismaz ar minimālu labumu. Ja tas netiks izdarīts, tas būs zaudējums (..) pirmām kārtām tām valstīm, kuras vienojušās par “Nord Stream 2″,” viņš piebildis.

ASV un Vācija vienojušās izlīdzināt domstarpības attiecībā uz “Nord Stream 2”, paredzot, ka Vašingtona atsakās no nodoma noteikt sankcijas projekta dalībniekiem, tomēr Eiropas Savienības (ES) sankciju iespējamība tiks saglabāta, ja Krievija izmantotu gāzesvadu kā enerģētiskā spiediena instrumentu.

“Nord Stream 2” dubultotu Krievijas gāzes eksporta iespējas uz Vāciju, un tas ļautu Maskavai izslēgt Ukrainu kā Krievijas gāzes tranzītvalsti, kura par to saņem miljardiem eiro.

Vācija gan norādījusi, ka izmantos visas sviras, lai pārliecinātu Krieviju uz laiku līdz desmit gadiem pagarināt vienošanos par gāzes tranzītu caur Ukrainu, kuras termiņš beigsies 2024.gada nogalē.

Kā norādījis Landsberģis, tas liecina, ka Vācija šai procesā uzņemas atbildību, taču Krievijai šī vienošanās varētu arī nenozīmēt neko.

“Mēs zinām, cik daudzus līgumus Krievija jau šobrīd nepilda. Teiksim, savulaik naftasvads “Družba” uz Lietuvu vienkārši “sabojājās” – un viss. Tieši tāpat var “sabojāties” kāds gāzesvads uz Ukrainu. Tas ir diezgan reāli – tādi gāzesvadi ļoti “bojājas”,” spriedis ministrs, atgādinot 2006.gada notikumus, kad Krievija pārtrauca jēlnaftas piegādi Lietuvai, aizbildinoties ar cauruļvada plīsumu.

Viņš arī norādījis, ka rietumvalstu rīcība attiecībā uz projektu “Nord Stream 2”  samazina Ukrainas uzticēšanos stratēģiskajām partnerēm, un atgādinājis, ka Ukraina cerēja integrēties Rietumu struktūrās, tostarp saņemt NATO dalības rīcības plānu, kas tai tika apsolīts jau pirms 13 gadiem Bukarestes samitā.

“Dalības rīcības plāna vietā viņi saņem “Nord Stream 2″. Es teiktu – tas nav nekāds labais darījums,” atzinis Landsberģis.

3 komentāri