Lietuvā šogad atklāts jau pustūkstotis masalu gadījumu

1 komentārs
Lietuvā šogad atklāts jau pustūkstotis masalu gadījumu
AFP/SCANPIX

Lietuvā šogad atklāts jau 501 masalu gadījums, liecina Infekcijas slimību un AIDS centra dati. Tikmēr pērn visa gada laikā Lietuvā reģistrēti vien 30 masalu gadījumi.

Visvairāk masalu slimnieku – 238 – kopš šā gada sākuma atklāti Kauņā. Viļņā dažu pēdējo dienu laikā masalu pacientu skaits pieaudzis no 79 līdz 87.

Saskaņā ar nesen publiskotajiem Sabiedrības veselības uzraudzības laboratorijas datiem viszemākā noturība pret masalām Lietuvā ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem – inficēšanās risks pēc ilgākiem kontaktiem ar slimnieku pastāv trešajai daļai no viņiem.

Izanalizējot imunoloģiskos pētījumus, kas aptvēruši vairāk nekā 6700 Lietuvas iedzīvotāju, vecuma grupā no 36 līdz 40 gadiem pietiekama pretestība šai slimībai konstatēta 67 procentiem, bet vecuma grupā no 41 līdz 45 gadiem – 70 procentiem apsekoto cilvēku.

Vislielākā rezistence pret masalām vērojama cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem. Vecuma grupā no 51 līdz 55 gadiem pietiekama imunitāte ir 93 procentiem, bet cilvēkiem, kas vecāki par 81 gadu, konstatēta absolūta imunitāte pret masalām.

Tikmēr vecuma grupā no 21 līdz 35 gadiem rezistence pret masalām sasniedz 75-80%.

Kā norādījis Sabiedrības veselības uzraudzības laboratorijas Klīnisko pētījumu nodaļas vadītājs Aļģirds Griškevičs, nav skaidri zināms, kādēļ tieši cilvēki vecumā no 36 līdz 40 gadiem visvairāk pakļauti saslimšanas riskam. Noskaidrots vienīgi tas, ka šie rezultāti nav atkarīgi no tā, vai cilvēks saņēmis vienu vakcīnas devu vai divas.

Pēc viņa teiktā, līdzīgi pētījumi visā Eiropā veikti arī 1992. un 2016. gadā un zemākā rezistence allaž konstatēta vienai un tai pašai vecuma grupai. Griškevičs gan norādījis, ka šie dati ir aptuveni un arī pietiekams antiķermenīšu daudzums pilnībā negarantē, ka cilvēks nesaslims, nonācis ilgākā saskarē ar masalu slimnieku.

Tomēr viņš norādījis, ka Lietuvā – atšķirībā no Madagaskaras, kur fiksēti simtiem tūkstošiem masalu slimnieku, vai Ukrainā, kas saskārusies ar nopietnāko šīs slimības uzliesmojumu Eiropā, – nav bijis nāves vai smagas saslimšanas gadījumu, jo lielākā daļa iedzīvotāju ir vakcinēti.

Vienlaikus Griškevičs atzinis, ka saskaņā ar analīžu datiem Lietuvas iedzīvotāju noturība pret masalām salīdzinājumā ar pirmo slimības uzliesmojumu aizvadītajā ziemā ir augusi.

Speciālists prognozējis, ka saslimstībai vairs nevajadzētu būtiski pieaugt, jo masalu vīrusa izplatība atšķirībā no gripas gan nav saistīta ar gaisa temperatūru, tomēr šīs slimības izraisītājs nav noturīgs pret saules ultravioleto staru iedarbību un izplatās lielākoties slēgtās telpās, bet cilvēki siltajā gadalaikā telpās uzturas mazāk.

Kā ziņots, masalu izplatība pēdējā laikā raisa bažas arī Pasaules veselības organizācijai (PVO). Saskaņā ar tās apkopotajiem datiem šā gada pirmajos trīs mēnešos reģistrētais inficēšanās gadījumu skaits pasaulē pieaudzis par 300%, salīdzinot ar attiecīgo laikposmu pērn. PVO turklāt norāda, ka reālais saslimšanas gadījumu skaits vienmēr ir lielāks par reģistrēto, kas nozīmē, ka sākotnējie dati neatspoguļo visu situācijas nopietnību.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl