Lietuvā prezidenta vēlēšanas; par valsts pirmās amatpersonas krēslu sacenšas deviņi kandidāti

1 komentārs

12. maijs būs svarīga diena Lietuvā – mūsu kaimiņvalsts iedzīvotāji izraudzīsies jaunu valsts prezidentu un vienlaikus balsos divos referendumos. Intriga par to, kurš stāsies Daļas Grībauskaites vietā, ir liela – uz augsto amatu pretendē deviņi kandidāti, bet aptaujās pārliecinošu līderu nav.

Tas nozīmē, ka nākamais valsts līderis kļūs zināms pēc vēlēšanu otrās kārtas, kas notiks pēc divām nedēļām – reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Grībauskaite prezidentes amatā pavadījusi divus termiņus un saskaņā ar konstitūciju vēlreiz kandidēt nedrīkst. Cīņā par viņas krēslu iesaistījušies deviņi pretendenti, tostarp – Lietuvas premjers.

Par svētdien gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Viļņas ielās atgādina plakāti ar kandidātu fotogrāfijām. Visuzkrītošāko kampaņu izvērsis neatkarīgais kandidāts, ekonomists Ģitans Nausēda, kura seja redzama teju uz katra stūra. Viņš arī ir viens no populārākajiem kandidātiem, par kuru saskaņā ar aptauju rezultātiem aprīlī balsi bija gatavi atdot 22% vēlētāju. Par nepilnu procentpunktu populārāka ir bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kas ir opozīcijas partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” kandidāte, savukārt trešajā vietā ar gandrīz 17% ir valdošās Zaļo un zemnieku savienības kandidāts – premjerministrs Sauļus Skvernelis. Pārējie seši kandidāti būtiski atpaliek.

Prezidenta vēlēšanu otrā kārta plānota 26. maijā – reizē ar Eiroparlamenta vēlēšanām, kurā spēkiem mērosies divi pirmās kārtas uzvarētāji. Cīņa par iedzīvotāju balsīm pēdējo nedēļu laikā ir ļoti sīva, īpaši – starp pirmā trio kandidātiem. TV3 Ziņas viņus uzrunāja pēc priekšvēlēšanu debatēm.

“Es atvainojos, man nav nevienas minūtes intervijai. Mēs jau kavējam,” atrauca Šimonīte.

“Lietuvas iedzīvotājiem vajag lielāku pirktspēju, mazākas sociālas atšķirības, tas mūsu sabiedrībai ir ļoti svarīgi. Es gribētu būt neatkarīgs prezidents, kas cenšas vienot dažādus politiskos spēkus, politiskās partijas, lai sasniegtu kopīgus Lietuvas mērķus,” sacīja Nausēda.

“Es aicinu lietuviešus uzticēties pārmaiņām, uzticēties cilvēkiem, kas tās veic. Es apsolu šos darbus turpināt – rūpēties par cilvēku labklājību un kalpot valstij,” komentēja Skvernelis.

Kandidējot prezidenta vēlēšanās, Lietuvas premjers uz spēles licis savu politisko karjeru, jo paziņojis, ka gadījumā, ja netiks vēlēšanu otrajā kārtā, demisionēs. Tas gan valstī varētu radīt politisko krīzi. “Tas ir mana darba novērtējums un uzticība. Ja mūsu līdzšinējā politika iedzīvotājiem nav pieņemama, tad jaunajam prezidentam būtu jādod iespēja veidot jaunu politiku,” piebilda Skvernelis.

“Tas ir interesants paziņojums, izskatās, ka tas ir savā ziņā spiediens uz viņa vēlētājiem, jo pēc aptaujām viņš šobrīd ir trešais un no iekļūšanas otrajā kārtā atpaliek vien par dažiem procentiem. Cits jautājums ir par to, vai pēc neiekļūšanas otrajā kārtā viņš tiešām atkāptos. Mums patiesībā nav daudz alternatīvu koalīcijas izveidei. Bez zaļajiem zemniekiem izveidot valdību faktiski nav iespējams. Tad viņiem jāizvirza cits līderis vai arī tiks veidota mazākuma valdība,” uzsvēra politikas eksperte Aine Ramonaite.

Cerības iekļūt otrajā kārtā gan nav atmetuši arī mazāk populārie kandidāti. Tostarp filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības “Sajūdis” dibinātājiem Arvīds Juozaitis. Viņam ir īpaši draudzīgas jūtas pret Latviju, savulaik viņš piecus gadus nodzīvojis Rīgā. “Ārpolitikas galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas ceļu kā ideoloģiju un pēc tam – kā reālu politiku, un Latvija pirmajā rindā stāv uz to politiku. Es arī esmu jau pasludinājis, ka mana pirmā vizīte būs uz Latviju, uz Rīgu. Tās ir lielas izredzes [tikt ievēlētam], neskatoties uz to, ka reitingos es esmu ceturtais. Jo viņi, kas reitingos ir trijatā, kā mēs saucam – svētā trijādība, viņi ir uztaisīti nedabiski. Tas ir gatavots gandrīz visu gadu.”

No pirmdienas līdz piektdienai Lietuvā noritēja iepriekšējā balsošana, tomēr vairums vēlētāju pie urnām dosies tieši svētdien.

Parasti vēlēšanās cilvēku aktivitāte nav liela – aptuveni 50%. Šoreiz tā varētu būt lielāka, jo papildus prezidenta vēlēšanām notiek arī divi referendumi – par Seima deputātu skaita samazināšanu un dubultpilsonības atļaušanu lietuviešiem, kas balsojumam īpaši varētu mobilizēt ārzemēs mītošos tautiešus.