Lielbritānijas parlaments apstiprina “Brexit” likumu

2 komentāri
Lielbritānijas parlaments apstiprina “Brexit” likumu
AFP / SCANPIX

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par “Brexit” vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei pamest Eiropas Savienību (ES) 31. janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams – Lordu palāta – atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams – Pārstāvju palāta – iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt “Brexit” vienošanos 29. janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

“Brexit” likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt “Brexit”.

Džonsona priekštece amatā Terēza Meja 2018.gadā panāca “Brexit” vienošanos ar Briseli, bet britu parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja. Pēc tam Meja atkāpās no amata.

Džonsons piekrita izmaiņām “Brexit” līgumā, bet piedzīvoja vairākas sakāves parlamentā, kas nespēja vienoties par to kad, kā un vai vispār “Brexit” būtu jāīsteno.

Pagājušajā mēnesī notikušās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas mainīja situāciju, Džonsonam atgriežoties premjera amatā ar lielu konservatīvo vairākumu Pārstāvju palātā.

Taču Džonsonam nav vairākuma Lordu palātā, kas centās panākt vairākus grozījumus “Brexit” likumprojektā.

Viens no Lordu palātas atbalstītajiem grozījumiem paredzēja, ka 3,6 miljoniem ES un Šveices pilsoņu, kuri pašlaik dzīvo Lielbritānijā, būtu jāpiesakās uz uzturēšanās tiesībām Lielbritānijā pēc “Brexit”. Veiksmīga iznākuma gadījumā viņiem tiktu piešķirts elektronisks kods, kas jāuzrāda namīpašniekiem, aviolīniju darbiniekiem un citiem, kas varētu pieprasīt pierādījumu par viņu imigrācijas statusu.

Vēl viens grozījums attiecās uz nepavadītu bēgļu bērnu tiesībām pievienoties radiniekiem Lielbritānijā.

Džonsona birojs šodien akcentēja, ka pienācis laiks pabeigt ilgstošo “Brexit” procesu, kas ir sašķēlis valsti.

“Britu tauta ir gaidījusi ilgāk nekā trīs gadus, lai “Brexit” tiktu īstenots. Izstāšanās vienošanās likumprojekta pieņemšana ļaus mums to paveikt akurātā veidā 31. janvārī,” sacīja Džonsona preses pārstāvis.

“Brexit” sekos pārejas posms, kas ilgs līdz 31. decembrim. Šai periodā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas un abām pusēm būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu.

Taču, kādas būs šīs attiecības, joprojām nav skaidrs, un sarunas par tām var izrādīties vēl sarežģītākas nekā “Brexit”sarunas.

Džonsons runā, ko gatavojas teikt februāra sākumā, domājams, plašāk pastāstīts, kādu tieši vienošanos cer panākt.

“Es esmu pilnīgi pārliecināts, kas mēs to spējam izdarīt,” šodien sacīja Džonsons, lai gan Brisele paudusi bažas, vai ar 11 mēnešiem pietiks visaptverošas vienošanās noslēgšanai.

Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids šodien atzina, ka grafiks būs saspringts, bet pauda pārliecību, ka vienošanos ir iespējams panākt.