Lielbritānijas iebrukums Irākā saņem asu kritiku. Tautā bijušais premjers Blērs tiek dēvēts par teroristu

Pievienot komentāru
Lielbritānijas iebrukums Irākā saņem asu kritiku. Tautā bijušais premjers Blērs tiek dēvēts par teroristu
Foto: EPA / LETA

Lielbritānijas armija iebruka Irākā, vēl pirms tika izsmeltas visas iespējas atbruņot Sadama Huseina vadīto valsti mierīgā ceļā – tā secinājusi izmeklēšanas komisija pēc septiņus gadus ilga darba, pētot Irākas karu. Vienlaikus ziņojums asi kritizē tālaika Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru par lēmumu pievienoties ASV vadītajai invāzijai bez adekvāta juridiska pamatojuma un plānošanas. Ziņojumā paustie secinājumi saniknojuši gan kara pretiniekus, gan karā kritušo karavīru tuviniekus.

Iebrukums Irākā nebija pēdējā iespēja – tā secinājusi Sera Džona Čilkota vadītā komisija, norādot, ka 2003. gada martā Sadama Huseina režīms neradīja nekādus neizbēgamus draudus.

Ziņojuma autori secina, ka juridiskais pamatojums Lielbritānijas iebrukumam Irākā bija tālu no apmierinoša, turklāt Irākas masu iznīcināšanas ieroču radītos draudus premjers Tonijs Blērs prezentējis ar pārliecību, kurai nebija pamatojuma. Tieši Blērs izpelnījies visasāko kritiku, tostarp par to, ka pārvērtējis savas spējas ietekmēt ASV lēmumus Irākā. Vienlaikus Blērs arī nav ņēmis vērā nepārprotamos brīdinājumus par sekām, kādas iebrukums Irākā atstās uz visu reģionu.

“Blēra kungs tika brīdināts, ka militārs iebrukums palielinās Al-Qaedadraudus Lielbritānijai un britu interesēm. Viņš arī tika brīdināts, ka invāzija var novest pie Irākas ieroču un militāro spēju nonākšanu teroristu rokās,” citēts izmeklēšanas komisijas vadītājs Džons Čilkots.

Iebrukums Irākā un tam sekojošā nestabilitāte līdz 2009. gadam vainagojās ar vismaz 150 tūkstošu Irākas iedzīvotāju nāvi. Vairāk nekā miljons irākiešu bija spiesti doties bēgļu gaitās. Ziņojums, kas ir trīs reizes apjomīgāks par Bībeli, ir domāts Lielbritānijas valdībai, lai tā mācītos no invāzijas un tai sekojošās Irākas okupācijas, kas prasīja 179 Lielbritānijas karavīru dzīvības. Tomēr kritušo karavīru tuviniekiem ir sāpīgi dzirdēt, ka viņu nāve bija bezjēdzīga.

“Mēs bijām lepni, kad mūsu vīri, dēli un meitas devās kalpot savai valstij. Taču mēs nevaram būt lepni par to, kā mūsu valdība ar viņiem izrīkojās,” norāda Sāra Konora, kura Irākas karā zaudēja brāli.

“Es 11,5 gadus esmu strādājusi, lai sadziedētu rētas, ko atstāja mana brāļa nāve. Un tagad es vienā dienā esmu atpakaļ tai pašā brīdī, kad man paziņoja, ka viņš ir gājis bojā. Ir viens terorists, par kuru vajadzētu zināt visai pasaulei – un viņa vārds ir Tonijs Blērs,” uzskata Rodžers Bēkons, kurš Irākas karā zaudēja dēlu.

Pats Tonijs Blērs šodien daļēji piekrita ziņojumā paustajai kritikai, norādot, ka nav gaidījis, ka Irākā pēc Sadama Huseina gāšanas sāksies tik asiņaina reliģiski motivēta vardarbība un terorisms. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lēmums par Lielbritānijas dalību ASV vadītajā koalīcijā tika pieņemts valdībā un parlamentā bez meliem un bez jebkādas slepenas vienošanās.

“Es pieņemu kritiku par veidu, kādā tika pieņemti lēmumi, un es uzņemos pilnu atbildību par šo kritiku, pat to, kurai es līdz galam nepiekrītu,” citēts Blērs.

Laikā, kamēr tika lasīts izmeklēšanas komitejas ziņojums, pretkara koalīcijas aktīvisti skaļi skandēja Irākas karā kritušo irākiešu un britu karavīru vārdus.

Tikmēr Irākā līdz pat šai dienai valda haoss. Kontroli pār iespaidīgi plašām teritorijām pārņēmis džihādistu kults Islāma valsts. Tikai sestdien vien 250 cilvēki gāja bojā asiņainākajā teroraktā Bagdādē kopš Sadama Huseina režīma gāšanas.