Lielbritānijā veikts pētījums: jebkura apmēra alkohola patēriņš kaitē smadzenēm

2 komentāri
Lielbritānijā veikts pētījums: jebkura apmēra alkohola patēriņš kaitē smadzenēm
IMAGO IMAGES/SCANPIX

Nav smadzenēm droša alkohola patēriņa apmēra, – pat “mērena” grādīgo dzeršana nelabvēlīgi ietekmē gandrīz katru smadzeņu daļu, atklāts Lielbritānijā veiktā pētījumā, kurā iesaistīti vairāk nekā 25 000 cilvēku.

Pētījums, pie kura darbs vēl turpinās, liecina, ka jo vairāk alkohola cilvēks patērē, jo mazāks ir smadzeņu tilpums. Faktiski, jo vairāk dzer, jo sliktāk ir smadzenēm.

“Nav noteikts slieksnis, no kura dzeršana nodara kaitējumu – jebkurš patērētā alkohola apmērs ir slikts. Liekas, ka tas skar visas smadzenes – ne tikai konkrētas smadzeņu daļas, kā tika domāts iepriekš,” sacījusi pētījuma vadošā autore, Oksfordas universitātes vecākā klīniskā lektore Anja Topivala.

Izmantojot ievērojamu Lielbritānijas datu bāzi, kas paredzēta, lai palīdzētu pētniekiem atšifrēt ģenētiskos un vides faktorus, kas dažiem cilvēkiem liek attīstīties slimībām, bet citiem ne, konkrētā pētījuma autori analizēja datus no 25 378 dalībniekiem, piemēram, vecumu, dzimumu, izglītību, pēc pašu sniegtās informācijas alkohola patēriņu, smadzeņu lielumu un veselību pēc to skenēšanas, informāciju par slimnīcu un ambulatoro pakalpojumu nepieciešamību un atmiņas testus.

Lielāks alkohola patēriņš nedēļā bija saistīts ar zemāku pelēkās vielas blīvumu – pētnieki atklāja, ka alkohola lietošana izskaidro līdz 0,8% pelēkās vielas tilpuma izmaiņām pat pēc individuālo bioloģisko un uzvedības īpašību uzskaites. Tas varētu šķist mazs skaitlis, bet tā ir augstāka negatīvā ietekme uz organismi nekā citi modificējami riska faktori, piemēram, smēķēšana vai paaugstināts ķermeņa masas indekss.

Tika novērotas arī plašas negatīvas asociācijas starp alkohola lietošanu un baltās vielas – smadzeņu šķiedru, kas ir sastatnes miljardiem neironu, kas veido pelēko vielu, integritāti. Turklāt indivīda galvenie apstākļi, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts ķermeņa masas indekss, pastiprināja negatīvo saistību starp alkoholu un smadzeņu veselību, atklāja pētnieki.

Pretstatā iepriekšējiem pētījumiem, kas liecina, ka vīna mērenai dzeršanai, salīdzinot ar alu vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ir kāda pozitīva ietekme uz veselību, šajā pētījumā netika atrasti pierādījumi, kas liecinātu, ka no  alkoholisko dzērienu patēriņa veida atšķiras to ietekme uz smadzenēm.

Pētījuma autori asociēja vīna dzeršanu ar augstāku izglītības līmeni un sociālekonomisko stāvokli, ar ko iespējams izskaidrot uztveramos ieguvumus veselībai. “Ja paskatās, kas vidēji lieto alkoholu, vismaz šajā valstī, viņi ir labāk izglītoti, turīgāki cilvēki, kuriem atmiņas pārbaudē veiktos daudz labāk … tikai tāpēc, ka viņi ir izglītotāki nekā mazāk izglītotie cilvēki,” sacīja Topivala.

Atzinumi ir pārliecinoši pret daudziem alternatīviem pieņēmumiem, sacīja Šefīldas universitātes Šefīldas alkohola pētījumu grupas vecākais pētnieks Kolins Anguss.
Šefīldas universitātes Šefīldas alkohola pētījumu grupas vecākais pētnieks Kolins Anguss

“Kopumā šie alkohola ietekmes efekti šķiet mazi, lai gan tos ir grūti salīdzināt ar alkohola ietekmi uz citām veselības blakusparādībām, piemēram, palielinātu vēža risku, bez papildu pētījumiem, lai saprastu, kā saikne starp alkoholu un smadzeņu veselību rezultējas taustāmākā iznākumā, piemēram, demencē vai Alcheimera slimībā.”

Līdz ar to darbs pie pētījuma vēl jāturpina.

2 komentāri