Lielbritānija aizvada pēdējo dienu Eiropas Savienībā

8 komentāri
Lielbritānija aizvada pēdējo dienu Eiropas Savienībā
AFP/SCANPIX

Piektdien, 31. janvārī, stundu pirms pusnakts (sestdien plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) Lielbritānija beidzot pamet Eiropas Savienību (ES).

Tomēr pārejas perioda dēļ, kas ilgs vismaz līdz 2020. gada beigām, pēc nozīmīgākā Lielbritānijas ģeopolitiskā pavērsiena, kopš briti zaudēja savu impēriju, praksē nekas īpašs vēl nemainīsies.

“Mēs būsim ārā no ES, brīvi nospraust paši savu kursu kā suverēna valsts,” uzsvēris Boriss Džonsons.

Taču kopš 2016. gada referenduma atklājies, ka nācija nav sašķelt tikai jautājumā par attiecībām ar Eiropu, un “Brexit” rosinājis nerimstošas debates arī par jebko citu, tostarp par imigrāciju, kapitālismu, impērisko mantojumu un to, ko mūsdienās nozīmē būt par britu.

Spriedze, ko izraisījis “Brexit”, var pat novest pie pašas Apvienotās Karalistes sašķelšanās, jo, kamēr Anglija un Velsa balsoja par izstāšanos no ES, Skotija un Ziemeļīrija atbalstīja palikšanu blokā.

Tajā pašā laikā ES zaudē 15% iekšzemes kopprodukta, dalībvalsti, kas atvēlējusi vislielākās summas aizsardzībai, kā arī Londonas Sitiju, pasaules finanšu galvaspilsētu.

Lasi vēl”Brexit”: kas sagaidāms pēc 31. janvāra?

Daļa britu “Brexit” sagaidīs ar gavilēm, daļa ar asarām, taču daudzi nedarīs nedz vienu, nedz otru.

Britu valdība aiziešanu no ES sveic ar 50 pensu piemiņas monētu, kurā iekaltais teksts sola “mieru, labklājību un draudzību ar visām valstīm”.

“Brexit” atbalstītāji vēlējās, lai aiziešana no ES visā valstī tiktu sveiktu ar baznīcu zvanu skaņām, taču Bigbens tomēr klusēs, jo atzīts, ka tā restaurācijas darbu apturēšana izmaksātu pārlieku dārgi.

Ieilgušai “Brexit” radījis mulsumu arī Lielbritānijas starptautisko sabiedroto un investoru vidū, bažījoties par to, ko tagad viņi var sagaidīt no valsts, kas desmitgadēm ilgi tikusi uzskatīta par rietumu pasaules ekonomikas un politikas uzticamu pīlāru.

Vēl salīdzinoši nesen “Brexit” netika uztvert kā iespēja, ar kuru vajadzētu nopietni rēķināties. 1973.gadā, kad Apvienotā Karaliste pievienojās ES, tā tika uzskatīta par “Eiropas vājinieku”, un vēl tikai pirms pusotras desmitgades britu līderi debatēja par to, vai pievienoties eirozonai.

Taču eirozonas finanšu krīze, neapmierinātība ar masu imigrāciju un virkne bijušā premjera Deivida Kamerona pieļautu kļūdu noveda pie tā, ka 2016.gada jūnijā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kamēr 48% iestājās par palikšanu blokā.

“Brexit” atbalstītāji aiziešanu no ES sagaida kā “neatkarības dienu”, kad piepildās viņu sapnis par atbrīvošanos no Vācijas kontrolētā bloka, kas tāpat, viņuprāt, ir nolemts.

“Ļoti svarīga valsts aiziet, un ļaudīm, iespējams, pienācis padomāt par to, kāpēc tas notiek,” norādījis Naidžels Farāžs, kas līdz ar Džonsonu bija viens no “aizgājēju” kampaņas līderiem pirms referenduma. “Šis eiropiešu projekts tiecas pārtapt impērijā.”

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps apsveicis “Brexit” kā lielisku iespēju un saprātīgu rīcību.

Tomēr daži Eiropas līderi pauduši cerības, ka kādu dienu Lielbritānija varētu atkal pārdomāt.

Lasi vēl Izskan piedāvājums necīnīties par tautiešu tiesībām Lielbritānijā pēc ”Brexit”, lai mudinātu viņus atgriezties

Pēc tam, kad “palicēju” nometnes vairākkārtējie mēģinājumi apvienoties un gūt uzvaru vēlēšanās ir izgāzušies, eiromīļu galvenās cerības saistītas ar to, ka “Brexit” ekonomiskās sekas pārliecinās nākamo paaudzi atkal atgriezties blokā.

63 gadus vecais Tomijs Smits, kas mīt Dagenemā Londonas austrumos, kuras pilsoņi referendumā pārliecinoši nobalsoja par aiziešanu no ES, “Brexit” nakti gatavojas sagaidīt kādu viskija lāsīti.

“Tas ir noticis. Es ceru uz labāku Angliju,” atzīst bijušais piegāžu busiņa vadītājs. “Cerams, tas mazinās imigrāciju un apturēt cilvēkus, kas šeit ierodas, lai aplaupītu valsti un atgrieztos mājās kā miljonāri. Imigrantu ir pārāk daudz.”

“Brexit” ir mūsu valsts, mūsu politikas un mūsu globālās vietas pārdefinēšana,” savukārt norāda domnīcas “Apvienotā Karaliste mainīgajā Eiropā” direktore Anna Menona. “Tas noteikti ir svarīgākais notikums mūsu vēsturē kopš Otrā pasaules kara.”

“Brexit” pretinieki izstāšanos no ES uzskata par soli, kas apdraud gan Apvienoto Karalisti, gan Eiropas projektu, kurš spējis apvienot demokrātijas vārdā kontinentu, kuru iepriekš gadsimtiem plosījuši asiņaini konflikti.

Lielbritānijai 21. gadsimtā nāksies lavierēt pasaulē, kurā dominēs sāncensība starp ASV un Ķīnu, taču tai to nāksies darīt kā 2,7 triljonus dolāru lielai ekonomikai, nevis kā tāda bloka loceklim, kura tautsaimniecības apmērs sasniedz 18,3 triljonus dolāru, norāda “Brexit” pretinieki.

Priekšā stāv tirdzniecības sarunas ar visām pasaules lielvarām, tostarp arī ar tikko pamesto ES, un joprojām nav skaidrs, ko Apvienotā Karaliste nākotnē varēs piedāvāt starptautiskajiem investoriem.

Tikmēr daudzus jau pārņēmis “”Brexit” nogurums”.

“Es nepavisam neesmu gatava, jo es par to nebalsoju un es to negribēju, taču tagad es vienkārši vēlos, lai tas būtu beidzies,” atzīst londoniete Džūdita Millere. “Esmu nogurusi. Man ir līdz kaklam, man ir slikti no ziņām par to, un mums vienkārši ar to būs jāsadzīvo.”

8 komentāri