Latvijas valdība atbalstījusi ES un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos

2 komentāri
Latvijas valdība atbalstījusi ES un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos

Latvijas valdība pirmdien, 28. decembrī, ārkārtas sēdē atbalstījusi Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos, pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš teica, ka panāktā vienošanās starp ES un Lielbritāniju par nākotnes attiecībām jeb līgums ir laba ziņa. “Vienošanās panākta svētku vakarā, vienošanos izskatījām un pēc ārlietu ministra ierosinājuma atbalstījām,” sacīja premjerministrs.

Premjers uzsvēra, ka Lielbritānija ir nozīmīgs eksporta partneris Latvijai, kā arī drošības partneris NATO kontekstā. Pēc viņa sacītā, nozīmīgi, lai labās attiecības pušu vidū turpinās. Šajā kontekstā līguma parakstīšana ir nozīmīgs solis pareizā virzienā un atrunā svarīgus jautājumus, no kuriem būtiskākais – nepiemērot tirdzniecības kvotas. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportētāji arī turpmāk preces Lielbritānijā varēs tirgot bez jebkādām kvotām.

Kariņš atzina, ka “Brexit” ES ir drīzāk zaudējums, bet tomēr šajos apstākļos ir nozīmīgi, ka vienošanās panākta. “Eiropai ar Lielbritāniju ir panākts labs pamats, uz kura būvēt tālākās attiecības,” viņš teica.

Valdības ārkārtas sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus – abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Pēc ĀM sniegtās informācijas, tirdzniecības un sadarbības līgums neparedz tādu pašu sadarbības līmeni, kāds tas bija, kad Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, tomēr tas nodrošina bezprecedenta tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā, kā arī būtiski labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm – gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Līgums par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai paredz iespēju ES un Apvienotās Karalistes starpā apmainīties ar klasificētu informāciju. ES līgums attieksies uz ES institūcijām un struktūrām. Līgums paredz garantijas klasificētas informācijas nodošanai un aizsardzībai. Līgums paredz arī strīdu risināšanas un konsultāciju mehānismu.

Savukārt līgums par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem nosaka ietvaru ES un Apvienotās Karalistes sadarbībai kodolenerģijas lietošanas jomā miermīlīgiem mērķiem, pamatojoties uz savstarpēju labumu un reciprocitāti. Līgums aptver iekārtas, tehnoloģijas, kodolmateriālus un radioaktīvos materiālus, kā arī radioaktīvos atkritumus. Sadarbība aptver šādu iekārtu un materiālu tirdzniecību un pārnesi, informācijas un pieredzes apmaiņu kodoldrošības jomā, zinātniskās izpētes un attīstības iniciatīvas. Spēkā būs EURATOM līguma un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras drošības prasības.

Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.