Latvijas iedzīvotājs tiesā noliedz, ka starpautiski neatzītajā Doņeckā pildījis strēlnieka amatu izlūkošanas un diversijas grupā

3 komentāri

Latvijas iedzīvotājs tiesā noliedz, ka starpautiski neatzītajā Doņeckā pildījis strēlnieka amatu izlūkošanas un diversijas grupā, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

2015.gada 9.maijs. Pašpasludinātajā “Doņeckas Tautas republikā” tās līderis Aleksandrs Zaharčenko uzrunā aurojošu pūli un svētku parādes dalībniekus.

“Dārgie tautieši. Apsvaicu ar lielās uzvaras dienu. Apsveicu ar pirmo uzvaras dienu Doņeckas tautas republikā!” 2015.gada 9.maijā pauda pašpasludinātās “Doņeckas Tautas republikas” līderis Aleksandrs Zaharčenko.

Prokrieviskās un starptautiski neatzītās Republikas svētku parādes rindās Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) pievērsis uzmanību šim armijas formā tērptam vīrietiem ar automātu rokās.

Viņš redzams arī kādā citā minūti garā “YouTube” vietnē atrodamā video, kur ar kaujas biedriem pateicas par jaunām formām, ko sagādājusi Novorasijas armijas vadība.

Kā uzskata izmeklētāji – šis vīrietis ir Latvijas iedzīvotājs Ivars Kellijs. 2016.gadā viņa dzīves vietā Latvijā notiek kratīšana. Tiek izņemtas dažādas mantas. Tajā skaitā telefons ar sarastēm, attēliem un video, kas apliecina – Latvijas iedzīvotājs varētu būt piedalījies militārās darbībās Krievijas okupētajā Ukrainas daļā.

Apsūdzētais par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā Ivars Kellijs: “Kā jūs domājat, jums nebūtu vispirms atļauja jāpaprasa, pirms jūs tēmējat mugurā?”

-“Nekā personīga”: “Labdien!”

– Ivars Kellijs: “Labrīt!”

-“Nekā personīga”: “Jānis Krēvics TV3. Varam aprunāties?”

-Ivars Kellijs:Par ko?”

-“Nekā personīga”: “Par procesu.”

-Ivars Kellijs: “Nav man nekādas intereses ar jums runāt.”

-“Nekā personīga”: “Kā jūs vērtējat procesu kā tādu?”

-Ivars Kellijs: “Kā es varu vērtēt procesu? Kas es tāds esmu.”

-“Nekā personīga”: “Jūs esat lietas dalībnieks.”

-Ivars Kellijs: “Process ir jāvērtē tiesnesim. Kāds būs iznākums, tad arī redzēsim. Process vēl ir tikai procesā. Ir muļķīgi vērtēt procesu, ja viņš vēl ir tikai procesā.”

-“Nekā personīga”: “Prokurores norādes, ka jūs esat redzams vairākos videomateriālos, tie atbilst patiesībai?”

-Ivars Kellijs: “Tie ir tikai videomateriāli. Pats tu zini, kādus video materiālus var uzcept 20 minūšu laikā.”

-“Nekā personīga”: “Tad kāds Jums grib ieriebt ar šo situāciju vai kā?”

-Ivars Kellijs: “Viss. Paldies. Tas jau bija ceturtais jautājums. Bet jūs teicāt, ka vienu.”

Šonedēļ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpināja skatīt krimināllietu, kurā Ivars Kellijs apsūdzēts par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Izmeklētāju ieskatā Kellijs pildījis strēlnieka amatu izlūkošanas un diversijas grupā.

Prokurore Santa Berga Kellijam vaicīja, kā viņš varot variet izskaidrot, ka Ukrainas ārvalstu izlūkošanas dienests norāda, ka Kellijs, turklāt norādot precīzus dzimšanas datus, pat tēva vārdu, no 2015.gada februāra ir dienējis Doņeckas tautas Republikas militārajā dienestā? Ukrainas ārvalstu izlūkošanas dienests pat uzrāda viņa apliecību, kara biļetenu ar Kellija fotogrāfiju.

“Pilnīgi nav nekādas nojausmas,” atbildēja apsūdzētais par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā Ivars Kellijs.

Tiesas sēdē Kellijs noliedza, ka bijis Ukrainā. Aizbraucis uz Maskavu. Tā pat vien. Saticis kādu cilvēku, pie kura dzīvojis. Piestrādājis par celtnieku. Kad beigusies vīza, iedevis viņam savu pasi un naudu, lai vīzu pagarinātu, bet jaunais paziņa pazudis. Tad ticis pie jaunas pases un atgriezies Latvijā. Kā viņa dzīvesvietā uzradies telefons, kurā atrastas čatu sarakstes ar dažādiem militāristiem, bildes un video, viņš nezinot.

Lieta turpināsies nākamnedēļ ar tiesas debatēm.

Uz prokurores jautājumu, kuru pusi Kellijs atbalstījis un atbalsta arī šobrīd un kāpēc, viņš norādīja – taisnības pusi. Uz jautājumu, kas ir taisnības puse, viņš atbildēja ar pretjautājumu prokurorei: “Un kuru pusi jūs atbalstāt?”

Tiesnese iebilda, lai Kellijs neuzdod jautājumus prokurorei.

“Taisnības pusi. Es uzskatu, ka taisnība ir Doņeckas seperatistu pusē,” pauda apsūdzētais par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā Ivars Kellijs.

Atšķirībā no notikumiem 2014.gadā, kad Krievija, iebrūkot Ukarainā, slēpās aiz militāristiem bez jebkādām zīmotnēm, šobrīd viss izskatās daudz skaidrāk. Pēdējās nedēļās Ukrainas pierobežā pastiprināti tiek izvietota Krievijas armija. Katru dienu parādās jauni pierādījumi, ka Voroņežas reģionā, kas robežojas ar Ukrainu, ierodas aizvien vairāk bruņu tehnikas vienību. Aculiecinieku foto un video redzami vilcienu sastāvi un smagās mašinas ar militāro aprīkojumu. Rietumu valstis, ASV, NATO prasa Krievijai nesākt jaunu karu. Bet spēka demonstrācija pierobežā joprojām turpinās. Spriedze pieaug.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā vienotība”)

“Mēs redzam, ka pārvietoti tiek ne tikai kaujas tehnikas elementi, bet arī degvielas uzpildes (stacijas), hospitāļi, kas liecina par tādu zināmu spēka koncentrāciju, kas dara bažīgus. Kas varētu liecināt arī par ļoti potenciāli agresīvu rīcību uzbrukumu kādai no Ukrainas pilsētām.”

Kā intervijā “Nekā personīga” apliecina Ukrainas politoloģijas skolas pētnieks Oleksijs Harans – Putina režīmam jauns karš Ukrainā būtu izdevīgs. Septembrī gaidāmas valsts domes vēlēšanas, bet viņa partijai “Vienotā Krievija” reitings krīt. Izlēmīga rīcība, uzbrūkot Ukrainai, vēlētāju acīs varētu tikt pozitīvi novērtēta. Otrs – Putins testē jaunās ASV prezidenta administrācijas izlēmību un rīcībspēju. Šī gada pirmie mēneši Ukrainā bijuši asiņaini, lai arī aktīvās kara darbības nenotiek. Pētnieks uzskata – Krievija neveiksmīgi centusies izprovocēt Ukrainas pusi, lai būtu pamats doties uzbrukumā.

Kijevas Mohila Akadēmijas Politikas analīzes skolas pētnieks Oleksijs Harans

“Tas, ko mēs redzam kopš gada sākuma – ir daudz vardarbības un provokācijas no Krievijas puses. Un es uzsvērti saku – Krievijas. Jo Krievija kontrolē Donbasa okupētās teritorijas, spēkus kontrolē Krievijas virsnieki un ģenerāļi. Tie izpilda viņu pavēles. Tas nav pamiers. Un kā rezultāts notiek snaiperu uzbrukumi. Tā ir apzināta vardarbība un kopš gada sākuma diemžēl 40 ukraiņu karavīri ir miruši. Un Krievija cenšas izdarīt spiedienu uz Ukrainu un gan gar Ukrainas robežu, gan okupētajā Krimā izvietojas kaujas vienības.”

Kā liecina militāro pētnieku atklātais, Krievija Kirmā pēdējo gadu laikā ieguldījusi miljardus. Ja Krimas flote pirms pussalas okupācijas bija ļoti sliktā stāvoklī, tad pašlaik tās modernizēšana ir viena no Krievijas prioritātēm. Ukrainas militāristiem Krievijas uzbrukuma gadījumā būtiskas galvas sāpes var radīt Krimā izvietotās sauszemes, jūras un gaisa spēku vienības. Krimas infrastruktūru var lieliski izmantot slēptai specvienību iesūtīšanai vai arī desanta izsēdināšanai Ukrainas piekrastē. Kas nozīmē – Ukraina uzbrukumu var sagaidīt gan no austrumiem, gan jūras.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdansaka

“Tas kā šī situācija attīstīsies lielā mērā noteiks tieši meteoroloģiskie apstākļi, jo, ņemot vērā Ukrainas klimatu, svarīgi ir tas, ka ceļi, pa kuriem spēkiem pārvietoties, šobrīd ir slapji. Līdz ar tās noteikti būs aprīļa beigas vai maija sākums līdz mēs redzēsim, vai Krievija patiešām dosies uzbrukumā. Pat ir bijusi informācija, ka no dažīem poligoniem, kas ir izveidoti tur uz vietas, avoti ziņo, ka no turienes izbrauc ārā spēki, kas veic izlūkošanas operāciju funkciju un dodas uz robežām. Ņemot vērā šo faktu, ja tas patiešām tā ir, tad ir skaidrs, ka Krievija gatavojas kādai operācijai un šie te izlūkošanas spēki ir pirmie, kas dod signālu, ka šāda uzbrukuma operācija kaut kad notiks.”

“Ar Krieviju un diktatoriem nekad neko nevar zināt. Es domāju, ka ļoti maz cilvēku sagaida, ka būs nākamā krima un tieša militārā darbība pret Ukrainu. Bet, ja jūs man vaicātu 2014.gada sākumā vai Krievijas karavīri un armija būs Ukrainā, es teiktu nē. Teritoritālā integritāte un Krievija apsolījusi to respektēt. Bet iedomāties, ka Krievijas karavīri slepkavos Ukrainas krieviski runājošus civiliedzīvotājus Donbasā – bet tas diemžēl notika. Tā kā ar Krieviju nekad neko nevar zināt. Un tāpēc tas ir ļoti uztraucoši,” atzina Kijevas Mohila Akadēmijas Politikas analīzes skolas pētnieks.

Pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Conflict Intelligence Team” secina – lielākā daļa aculiecinieku foto un video kā arī satelītuzņēmumos redzamās kara tehnikas ir no Krievijas Centrālā kara apgabala un līdz Voroņežai Ukrainas pierobežas tuvumā veikusi simtiem un tūkstošiem kilometru. Apmetne atrodas kara poligonā 250 kilometru attālumā no Ukrainas Luhanskas un Harkovas apgabalu robežām.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā vienotība”)

“Pēdējais, ko es gribētu teikt, kas dara īpaši bažīgu ir tas, ka mēs redzam Krievijas propagandas kanālos pēdējo dienu un nedēļu laikā paaugstinātu un es pat teiktu – histēriju saistībā ar to, kas notiek Ukrainā. Mums ir pietiekami laba vēsturiskā atmiņa un pieredze atcerēties, ka gan pirms Krimas aneksijas un Maidana 2014.gadā un kādām lielākām ofensīvām, parasti šāda propagandas darbība ir notikusi.”

Aleksandrovas ciematā Donbasā apglabāja bērnu. Četrgadīgais Vladislavs iznīcināja lādiņš. Kadros labi redzams, ka Vladiku apglabā aizvērtā zārkā. Ukrainas propagandisti Vladiku dēvē par “feiku”.

Pie Putina atbalstīja “feiku” par “nogalināto bērnu” Donbasā.

Lai eskalētu situāciju, Donbasā izgudrojuši kārtējo feiku.

Par bērna nāvi noklusēja Berlīnē, Parīzē un EDSO. ASV pieprasa skaidrojumus, bet nevis no Kijevas, bet Maskavas. Un ne par bērna nāvi, bet par armijas pārvietošanu savas teritorijas ietvaros.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska

“Tas, ko mēs varam secināt – šī nav aizsardzības misija. Šī izskatās pēc ļoti nopietnas operācijas un Krievija noteikti gatavojas karam. Jautājums – kāds ir kara formāts. Varam runāt par trim bāzes scenārijiem – viens ir karš tieši Donbasa teritorijā. Otrs – Karš jau kādās citās teritorijās. Un trešais – karš, kas var aptvert ļoti plašu Ukrainas teritoriju.”

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda – ir pilnīgi skaidrs pašlaik pašas Krievijas radīts karstais punkts, kur, “ja nesekos skaidra un precīza politiski diplomātiski efektīva Rietumu rīcība”, tad tas var arī izvērsties diezgan atkal plašā neprognozējamā konfliktā.