14 komentāri

Visiem Lielbritānijā dzīvojošajiem Eiropas Savienības pilsoņiem būs obligāti jāreģistrējas jaunam statusam, lai izvairītos no deportēšanas. To nosaka britu valdības tikko pieņemtais plāns, kā pēc “Brexit” legalizēt emigrantus.

Pastāvīgā iedzīvotāja statusam varētu pieteikties vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, tai skaitā iebraucēji no Latvijas. Kā viņi reaģējuši uz britu valdības plāniem un kāda ir atmosfēra pirms “Brexit”?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tie, kuri pēc “Brexit” vēlēsies likumīgi un bez bailēm par izraidīšanu turpināt dzīvot Lielbritānijā, nāksies reģistrēties jauna pastāvīgā statusa iegūšanai. Tiks ieviesta pilnīgi jauna Eiropas Savienības imigrantu atļaujas un uzskaites sistēma.

Jaunais statuss garantēts tiem, kuri Lielbritānijā bez pārtraukumiem nodzīvojuši vismaz 5 gadus kā strādnieki, pašnodarbinātas personas, studenti, pašpietiekami indivīdi vai viņu ģimenes locekļi. Viens no tādiem imigrantiem ir Rihards Puikevics, kurš Anglijas pilsētā Mančestrā ir septīto gadu, un šobrīd strādā starptautiskas bankas filiālē.

“Jūtos šeit droši, esmu te pietiekami ilgi, un saprotu, ka ar mani nekas nenotiks, neviens mani ārā no valsts nedzīs,” norāda Mančestrā dzīvojošais Rihards Puikevics.

Viņš ar atvieglojumu uztver ziņu, ka britu valdība pēc Eiropas Savienības pilsoņu tik ilgas turēšanas neziņā un stresā, beidzot izlēmusi pēc “Brexit” atvieglotā veidā legalizēt imigrantus, un jau paziņots, ka pastāvīgā iedzīvotāja statusa nokārtošana maksās robežās no 70 līdz 85 mārciņām.

“Es saprotu, ka valdībai nav citas izejas, kā nākt pretī. Ja vajadzēs maksāt, nu maksāšu. Nebūs izvēles, būs jādara, bet es domāju, ka naudas izteiksmē tas nebūs nekas liels, un būs ļoti viegli izdarāms,” norāda Rihards.

Lielbritānijas valdības jaunākajā paziņojumā solīts, ka Eiropas Savienības imigrantu pieteikumi pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai netikšot noraidīti maznozīmīgu tehnisku iemeslu dēļ. Turklāt tikšot dota iespēja sniegt papildu pierādījumus vai kompensēt jebkādus iztrūkumus pieteikuma formā.

Apzinoties, ka Lielbritānijā dzīvo vismaz 3 miljoni Savienības pilsoņu, pieteikšanās jaunajam statusam būšot elektroniska un maksimāli vienkāršota, nebūšot vajadzīgs sūtīt pārlieku daudz pavaddokumentus kā pierādījumus.

Imigrantiem no Eiropas Savienības, kuri vēl nevar pierādīt piecus gadus ilgu uzturēšanās periodu, tiks piešķirts pagaidu statuss. Tas nozīmē, ka pēc oficiālās izstāšanās no Eiropas Savienības datuma, 2019.gada 29. marta, būs dots vēl pārejas periods – plus divi gadi, un šis pārejas posms tiks ieskaitīts kopējā stāžā Lielbritānijā.

Tiesa gan, pat pie labākās matemātikas tas nesanāks Mančestrā dzīvojošam Almantam. Viņš Lielbritānijā ieradās tikai šī gada februārī. Pirms tam dzīvoja Īrijā. Almantam sava nākotne pēc “Brexit” Lielbritānijā ir neskaidra, piemēram, kā tieši viņam liks pamest valsti vai kādas sankcijas pret viņu tiks veiktas.

“Ja es nekvalificējos angļu jaunajam likumam par palikšanu Anglijā, jo esmu te mazāk nekā gadu, un es te nevaru palikt, tad mana vienīgā iespēja ir atgriezties Īrijā, kur es nodzīvoju deviņus gadus,” viņš saka.

Tūlīt pēc “Brexit”, Eiropas Savienības pilsoņi, tostarp latvieši, masveidā sāka pieteikties pastāvīgā rezidenta kartei, cerot, ka tas viņus glābs. Taču tā kā tagad britu valdība vēlas ieviest pilnīgi jaunu imigrantu reģistrācijas sistēmu, tad pastāvīgā rezidenta kartes zaudēs spēku. Pilnīgi bezjēdzīgas tās nebūšot, jo tiek solīts, kā rezidenta kartes paātrināšot jaunā statusa iegūšanu.

Kā finansiāli būtiskākais jaunums ir britu valdības lēmums atteikties no prasības Eiropas Savienības imigrantiem obligāti pirkt privāto veselības apdrošināšanu. Vēl nesen briti gribēja liegt iebraucējiem bezmaksas saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus.

Tikmēr Dzidra Nūra, vienīgā latviete Lielbritānijā, kas ievēlēta kādā no britu pašvaldībām par deputāti, viņa ir Mančestras domē, skaidro – lai vai kā tagad valdība nāktu pretī imigrantiem – ļaunums jau ir nodarīts. “Brexit” ir dramatiski palielinājis britu pastrādātos naida noziegumus pret austrumeiropiešiem, arī latviešiem. Mančestras domes deputāte ir iesaistījusies vairāku latviešu bērnu pāri nodarījumu risināšanā.

“Sāk saukāt – jūs, poļi, brauciet projām – atstājiet mūsu vietas, tad grūsta. Bērni negrib vairs arī uz parku iet, un ir bailes turpināt iet skolā, jo tie paši bērni iet viņu skolās. Tad arī mums vairākas reizes vajadzēja iesaistīt policiju, lai varētu runāt ar bērniem un vecākiem neteiktu, Mančestrā mums tā nedrīkst darīt,” saka Mančestras domes deputāte.

Taču attiecībā uz britu likumu pārkāpšanu, ko pastrādā iebraucēji, pēc “Brexit” situācija būs vienkārša – ikviens nozieguma veicējs tiks deportēts atpakaļ uz izcelsmes valsti.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Netradicionāli Annai Pannai no ”Gatavo 3”, kura ierasti mums pamāca dažādu lielāku un mazāku kūciņu pagatavošanu, šoreiz viņa prezentēs recepti ļoti viegliem un vasarīgiem augļu salātiem. Salātu pagatavošana būs ne tikai ātra, bet arī variācijas tiem var būs visdažādākās, atkarībā no tā, kādas sastāvdaļas tajā brīdī pieejamas.

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā”

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā” 1

Šonedēļ Tele2 projektā ”Gudrajā mājā” viesojās tautā iecienītais pavārs, restorāna ”Restorāns 3” šefpavārs Ēriks Dreibants. Tā kā pavārs dzīvo laukos, viņam bija īpaši noderīgi uzzināt par ”Gudrās mājas” iespējām un funkcijām. Lai pārliecinātos, ka ”Gudrā māja” darbojas arī meža biezoknī, jo tad viņa lauku māja nebūtu izņēmums.

Lasi vēl