Komentāri

Vai par bēgļiem var uzskatīt tos, kuri šķērso sešas vai septiņas drošas valstis? Arī šādas Ungārijas ārlietu ministra pārdomas šodien izskanēja Jūrmalā, kur norisinājās Baltijas valstu, Višegradas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksme. Tajā apspriesti bēgļu uzņemšanas jautājumi, par kuriem vakar Briselē nespēja vienoties Eiropas Savienības valstis.

Par Višegradas valstīm mēdz dēvēt Poliju, Ungāriju, Čehiju un Slovākiju. Tās, līdzīgi kā Baltijas valstis, iepriekš izrādījušas pretestību Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas un izvietošanas plāniem. Rakstot par Baltijas valstu, Višegradas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministru tikšanos Jūrmalā, viens no vadošajiem Vācijas medijiem Spiegel to nodēvējis par kancleres Angelas Merkeles pretinieku sapulci. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs gan mierināja, ka tas ir nepareizs raksturojums ikgadējai sanāksmei, kurā turklāt piedalās ar Skandināvijas valstis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Bēgļu jautājums gan nav zaudējis aktualitāti. Eiropas Komisija atkal piedāvājusi ieviest obligātas patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas, bet vakar dalībvalstu ministri nevienojās ne par šo ieceri, ne citiem piedāvātajiem patvēruma meklētāju uzņemšanas mehānismiem. Čehijas ārlietu ministrs par to pauda gandarījumu, un viņam piebalsoja arī Rinkēvičs.

“Mēs atkātoti esam noraidījuši šo priekšlikumu par obligātām ilgtermiņa bēgļu kvotām. Mēs esam pārliecināti, ka tas nevar strādāt. Mēs ilgi esam runājuši par to, ka mums vajag vairāk robežkontroles, mums vajag pastiprināt robežkontroli, mums vajag radīt caurskatāmu sistēmu, kā var reģistrēt migrantus, un izšķirt īstus patvēruma meklētājus un identificēt ekonomiskos migrantus. Mēs esam gatavi strādāt pie kopīga plāna, programmas, bet obligātas bēgļu kvotas ir mums nepieņemams,” norāda Čehijas ārlietu ministrs Lubomīrs Zaorāleks.

“Jau no pirmās dienas, kad sākās diskusijas, ko rosināja EK pagājušajā gadā, mēs bijām pret, esam joprojām pret un būsim pret jebkāda veida obligāto kvotu sistēmas ievešanu,” teic Rinkēvičs.

Jau krietni skarbāks par patvēruma meklētāju jautājumu komentāros bija Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto, kurš pret migrantiem noskaņotā Ungārijas premjera Viktora Orbana politiskais līdzgaitnieks.

“Ungārija vienmēr ir bijusi gatava uzņemt valstī bēgļus. Kad bija karš bijušās Dienvidslāvijas teritorijā, mēs devām patvērumu desmitiem tūkstošu cilvēku. Bet, lūdzu, atvainojiet, es tiešām neesmu pārliecināts, vai par bēgli var uzskatīt kādu, kurš ir šķērsojis sešas vai septiņas drošas valstis, lai kaut kur nokļūtu. Droša dzīve ir fundamentālas cilvēktiesības, bet izvēlēties, kurā valstī tu gribi dzīvot, nav fundamentālas cilvēktiesības,” norāda Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.

Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegradas valstu ministri sanāksmes laikā vakar un šodien pārrunājuši aktuālos Eiropas Savienības un drošības politikas jautājumus, kā arī sadarbības stiprināšanas iespējas.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl