Latvija trīskāršojusi patruļu apmēru uz robežas ar Baltkrieviju

2 komentāri

Nerimstošā spriedze uz Baltkrievijas-Lietuvas robežas liek rosīties arī Latvijai – palīgā robežsardzei tagad norīkoti arī Nacionālie bruņotie spēki, kā arī iesaistīta Eiropas robežu apsardzes aģentūra ”Frontex”, vēsta TV3 Ziņas.

Jau vairākas nedēļas kaimiņvalsts Lietuva cīnās ar nekontrolētu migrācijas plūsmu no Baltkrievijas. Ņemot vērā arī Latvijas saspringtās attiecības ar Baltkrieviju, arī Latvijas Valsts robežsardze un Zemessardze pauž gatavību rīkoties, ja uz mūsu valsts austrumu robežām atkārtotos tāds pats scenārijs.

Ņemot vērā kritisko situāciju uz Lietuvas robežām – Latvija jau pirms vairākām nedēļām lūgusi palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūrai “Frontex”. Kopumā mūsu valsts prasa 24 “Frontex” speciālistu iesaisti. Līdz šim uz Latviju bija nosūtīti divi eksperti, kā arī trafarēts patrulēšanas auto. No šodienas “Frontex” ietvaros Latvijā sāk darboties vēl divi speciālisti no Somijas.

Guntis Pujāts, ģenerālis, Valsts robežsardzes priekšnieks

“Mēs vērtējam, kas notiek blakus, īpaši mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs, un situācija Lietuvā pašreiz ir ļoti saspringta. Esam papildus piesaistījuši arī NBS un atsevišķi vērsušies pie “Frontex” aģentūras, līdz ar to pašreiz resurss ir būtiski paaugstināts tieši Baltkrievijas [robežas] apsardzībā, esam piesaistījuši papildu apsardzi no Ventspils bezpilota lidaparātu sistēmas pastiprinātai Baltkrievijas robežas apsardzībai.”

13. jūlijā Valsts robežsardze, iepazīstinot ar situāciju austrumu pierobežā valdības vadītāju un iekšlietu ministri, demonstrēja savas spējas cīņā ar nelegālajiem robežšķērsotājiem. Lai gan gatavība iekšlietu struktūrām esot augsta, ir arī vājie posmi – fizikās robežas neesamība ar Baltkrieviju.

Guntis Pujāts, ģenerālis, Valsts robežsardzes priekšnieks

“Lielākais izaicinājums, ka ir vēl nepietiekama tehniskā kapacitāte, lai mēs pilnībā varētu uzraudzīt Baltkrievijas robežu, daudzviet jāizmanto cilvēkresuss mūsu kinoloģijas dienests, lielākais izaicinājums ir pēc iespējas ātrāk veikt tehniskos uzlabojumus, izbūvēt Baltkrievijas robežu.”

Ja Krievijas pusē izbūvētā robeža ir Latvijas veiksmes stāsts, tad uz Baltkrievijas robežas puses situācija ir bēdīgāka, tāpēc iekšlietu ministre norāda, ka valdībai būs steidzami ātri jālemj par finansējuma piešķiršanu šīs robežas stiprināšanai.

Lietuvas puse, kurai drošība uz robežas uz Baltkrieviju nebija augstākajā līmenī – cenšoties risināt masveida bēgļu plūsmu, tagad steidzamības kārtā sākusi būvēt dzeloņdrāšu žogu. Vaicāta, vai Latvija negrasās rīkoties līdzīgi, iekšlietu ministre Marija Golubeva ( ”Attīstībai/Par!”) norādīja: “Mums ir svarīgi meklēt tādu inženiertehnisko risinājumu, kas atbilst arī Valsts kontroles (VK) prasībām, jo VK ir vairākas piezīmes, kā mums turpmāk jābūvē, lai ievērotu visus labas pārvaldības principus, tas ir zināms izaicinājums, ņemot vērā laika spiedienu. Šis tiešām ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ja mēs runājam par Latvijas drošību, tā ir mūsu ārējā robeža, tā ir arī Eiropas Savienības robeža.”

Šodien sarunā ar TV3 Ziņām valdības vadītājs pauda gatavību jau tuvākajā laikā sniegt atbalstu šīs robežas stiprināšanā.

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents (”Jaunā Vienotība”)

“Skatoties, kā attīstās abi mūsu austrumu kaimiņi šobrīd, tas liek būt modriem, kā valsts mēs esam modri; turpināsim to modrību uzturēt un mūsu spējas, kapacitāti stiprināt. Es domāju, ka tuvākajos mēnešos mēs valdībā pieņemsim vairākus lēmumus, kas uzrunās tieši kādā veidā un kādiem soļiem mēs šo stiprināšanas darbu turpināsim.”

Lai gan pagaidām situācija uz mūsu valsts austrumu robežām ir stabila, šī stabilitāte ir relatīva. Arī Latvijai ir jāgatavojas, ka situācija var pasliktināties un nelegālā robežšķērsošana no Baltkrievijas puses var kļūt par masveidīgu parādību. To atzīst gan amatpersonas, gan robežas apsardzībā iesaistītie, kas savu iespēju robežās arī atbalsta Lietuvas kolēģus.

TV3 Ziņas jau vēstīja, ka Lietuvas puse norāda, ka nelegālie migranti no Sīrijas, Irākas, Afganistānas, Bagdādes organizētos un Lukašenko režīma finansētos autobusos tiek vesti no Minskas uz Lietuvas pusi. Saistību ar notiekošo īsti necenšas slēpt arī Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, kurš, reaģējot uz Eiropas Savienības sankcijām, nesen paziņoja, ka Baltkrievija vairs neaizsargās Eiropu no nelegālajiem imigrantiem, narkotiku tirdzniecības un kontrabandas. Eiropā šī situācija tiek saukta par uzbrukumu visai Eiropas Savienībai.

Lasi vēl:

2 komentāri