Latviešus nebaida referenduma sekas! Dzīve Latvijā esot sliktāka jebkurā gadījumā

3 komentāri
Latviešus nebaida referenduma sekas! Dzīve Latvijā esot sliktāka jebkurā gadījumā
FOTO: LETA

Referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nav radījis paniku latviešu imigrantu kopienā, – tā vērtē  Latvijas vēstniecībā Londonā un arī LNT Ziņu uzrunātie latvieši Anglijas vidienes pilsētās.

Lai arī pirms referenduma -kampaņas asi vērsušās pret imigrantu skaitu un izteikti minējumi par iebraucēju dzīves kvalitātes samazināšanu, lai Lielbritānija vairs nebūtu tik pievilcīgs galamērķis, tomēr latviešus tas nebaida.

Latvijas vēstniecība Londonā, tāpat kā pārējo Austrumeiropas valstu diplomātiskās daļas ļoti intensīvi interesējas, kādas varētu būt šīs sekas, ja Lielbritānija izstājas no ES. Latvijas vēstnieks LNT Ziņām saka – šobrīd tās vien ir tikai spekulācijas.

Foto

Ja pat referendumā nobalsots izstāties, Eiropas Komisija (EK) var izteikt ultimātu – brīvā tirdzniecība apmaiņā pret darbaspēka brīvo kustību un migrantu dzīves apstākļu nepasliktināšanu. No otras puses, ja referendumā nolemts palikt Eiropas Savienībā, spēkā stāsies vienošanās, ko britu premjers Kamerons panāca Briselē februārī.

Andris Teikmanis, Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē

Protams, kaut kādi lielāki ierobežojumi sociālo pabalstu saņemšanā būs, bet es nedomāju, ka ir pamats uztraukties, ka varētu būt kaut kādas ļoti negatīvas sekas. Nu to mēs arī redzam, ka cilvēki neuztraucas pēc būtības.

Par to LNT Ziņas pārliecinās Anglijas vidienē – Bostonā un Spaldingā, kur reģistrēts lielākais imigrantu skaita no Austrumeiropas pieaugums.

Salātu fabrika Spaldingas pilsētā ir viena no ļoti daudzajām visā Lielbritānijā, kas paļaujas lielākoties tikai uz Austrumeiropiešu imigrantu darbaspēku. Paši iebrucēji saka, ka viņi jūtas droši un pārliecināti par savu palikšanu Anglijā arī pēc referenduma gadījumā, ja pat izstātos, jo šobrīd šīs fabrikas knapi spēj aizpildīt visas darba vakances pat ar iebraucējiem.

Izkārtnes ar vakancēm gan pie fabriku ieejas vārtiem, gan darba aģentūru logos. Baltijas pārtikas preču veikaliņā Bostonā sastaptā Sigita nedomā, ka referenduma iznākums ietekmēs viņu.

Sigita, Anglijā dzīvo divus gadus

Man nav britu pilsonības, bet es jūtos droši tādā ziņā, ka kopš atbraukšanas ģimenē visi strādājam, pabalstus nekādus neprasām. Nestrādāju arī caur aģentūru, jo ir kontrakts. Ir valoda, līdz ar to es īpaši nesatraucos.

Anglijas pilsētas Bostonas latviešu kopienas vadītājs vērtē – ja pat imigrantiem samazinās sociālos pabalstus, ierobežos bezmaksas veselības aprūpi un nevarēs vairs tik viegli iegūt pazeminātas īres maksas pašvaldību mājokļus, vienalga dzīve latviešiem Lielbritānijā būs labāka nekā Latvijā.

Ziedonis Barbaks, latviešu biedrības Bostonā vadītājs

Anglijā minimālā alga, ja cilvēks strādā visu nedēļu, piecas, sešas dienas nedēļā, un minimālā stundas likme ir 7.20, tad var gan iekrāt naudu, gan divas reizes gadā aizbraukt ceļojumā uz siltajā zemēm atpūsties.

Lielbritānijā minimālā alga mēnesī sanākot vismaz tūkstotis mārciņu.

Anglijā tikai gadu dzīvojošais Artūrs pie fabrikas konveijera līnijas nopelna vidēji 350 mārciņas nedēļā, kamēr Latvijā – 300 eiro mēnesī. Artūram tāpat kā lielai daļai latviešu, kuri Anglijā dzīvo komunālajos mājokļos, izdodas daudz ietaupīt.

Bostonas latviešu frizētavā sastaptais Kaspars uzskata – Anglijā vislabāk ir dzīvot tieši darba šķirai jeb vienkāršo darbu darītājiem bez augstākās izglītības, kuri te jau pieraduši pie labās algas, bet atgriežoties nonāktu pie Latvijas minimālās algas 370 eiro.

Kaspars, Bostonas iedzīvotājs

Cilvēki neplāno atgriezties, jo daudziem ir paņemti kredīti, pieteikti bankroti, un viņiem ir atņemts viss, kas Latvijā, vai arī vēl jāmaksā. Viņi ir spiesti šeit strādāt, un maksāt tos kredītus Latvijā.

Tikmēr Bostonas fabrikā strādājošais Edgars ir viens no ļoti retajiem, kurš tomēr nolēmis drīzumā emigrēt atpakaļ uz Latviju. Darba vide Anglijā esot vienmuļa un liekot izjust pazemojumu.

Edgars vēl piekrās britu mārciņas, lai Latvijā pēc tam atvērtu savu biznesu un varētu atkal baudīt Latvijas sociālo un kultūras dzīvi. Darba režīms iztukšojot imigrantus no Austrumeiropas tik ļoti, ka ikdiena Lielbritānijā ir aprobežota.

Cik daudzi Latvijas piederīgo atgriezušies pēdējos gados atpakaļ Latvijā, un cik desmiti vai simti tūkstoši dzīvo Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā, precīzas statistikas nav.

Video

3 komentāri