Latviešu pensionāri Lielbritānijā saņem apmaksātu īri, bezmaksas zāles, medicīnu un sabiedrisko transportu

29 komentāri

Ārzemēs nopelnīto un uz Latviju pārcelto pensiju aplikšana ar ienākuma nodokli daudzus seniorus attur no atgriešanās Latvijā, tāpēc šī norma esot jāatceļ – šādu viedokli Eiropas latviešu apvienība skaidros Saeimas deputātiem, pavisam drīz atsākot darbu pie jaunā Diasporas likuma.

Taču daļa senioru negrasās atgriezties Latvijā, jo viņiem ārzemēs ir vēl citi papildu labumi.

Mārīte Tera pēc 11 nostrādātiem gadiem salātu pakošanas fabrikā Anglijas pilsētā Vīganā nu jau pusotru gadu saņem britu pensiju, taču uz Latviju vēl nesteidzas.

Mārīte Tera
latviešu pensionāre Anglijā

Pensijā ir diezgan normāli – iztikšanas ziņā noteikti, ka labāk. Es tagad braukšu uz Latviju uz 2 mēnešiem un tad es pavērošu, vai tiešām tajā Latvijā ir tik slikti, kā visi šausminās, un kā tie nabaga pensionāri nevar izdzīvot pa to pensiju.

Latviešu pensionāre Anglijā Mārīte Tera Foto: Uldis Āboliņš, LNT Ziņas

Lielbritānijā pensijas katru gadu tiek palielinātas atbilstoši inflācijai vai algu kāpuma vidējam rādītājam. Turklāt latviešu emigranti-pensionāri saņem arī piemaksas pie pensijas, lai sasniegtu britu iztikas minimuma apmēru.

Lielbritānijā liela daļa senioru nemaz arī neplāno atgriezties Latvijā, jo papildus labumi senioriem ir diezgan iespaidīgi – bezmaksas īre, to apmaksā pašvaldība, tiesa gan, ir daži komunālo pakalpojumu maksājumi. Taču ir vēl bezmaksas medicīnas pakalpojumi, bezmaksas zāles un arī bezmaksas sabiedriskais transports.

Daļu šos papildus labumus pensionārs Anglijā zaudē, ja atsāk strādāt, tāpēc Mārīte to neplāno darīt.

“Man nav jāmaksā īre 410 mārciņas mēnesī, un nav jāmaksā arī zemes nodoklis, kas kopā sastāda 500 mārciņas,” uzskaita Mārīte.

Emigrantu intereses pārstāvošās Eiropas latviešu apvienības aptauja liecina – lielākā daļa pensionāru neatgriezīsies Latvijā, kamēr netiks atcelts likums par ārvalstīs gūto pensiju virs 256 eiro aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Šobrīd cerības tiek liktas uz drīzumā Saeimā skatāmo Diasporas likumu, lai no ārvalstu pensijām sāk noņemt nodokli Latvijā tikai tad, ja pensijas summa pārsniedz tās valsts neapliekamo minimumu summu, kurā pensija gūta.

Britu pensiju saņemošā Mārīte pieļauj – daudzi no ārzemēm remigrējušie pensionāri jau tagad atraduši veidu, kā no šī Latvijas uzliktā nodokļu sloga izvairīties.

Mārīte Tera
latviešu pensionāre Anglijā

Neviens jau nebūs tāds muļķis, kas to Anglijas pensiju sūtīs uz Latviju. Labāk, lai paņem Anglijas karti, un ar to Anglijas karti var jau arī Latvijā darboties un izņemt to Anglijas pensiju. Un tad Latvija netiks klāt nodokļiem. Yeahh… tad viņiem būs figa, figa, figa.

Latviešu pensionāre Anglijā Mārīte Tera Foto: Uldis Āboliņš, LNT Ziņas

Šī latviešu pensionāre Anglijā, atskatoties uz dzīvi emigrācijā, nenožēlo, kā kopumā 13 gadi pavadīti ārpus Latvijas. Emigrēšana devusi otro jaunību un spējusi atļauties to, ko Latvijā nevarētu.

“Esmu bijusi Meksikā, Kubā, Tenerifē, pagājušo gadu martā es vienu mēnesi biju Kanādā,” lepojas Mārīte.

Taču darbs salātu fabrikā ir bijis grūts – visu laiku aukstumā. “Man šķiet, ka Latvijā domā, ka mēs te to naudu ar lāpstām šķipelējam, bet tā nav.”

Lai arī Mārīte emigrēja uz Angliju 55 gados, pirmspensijas vecumā, taču angļu pensijas nopelnīšana nebija galvenais iemesls.

Mārīte Tera
latviešu pensionāre Anglijā

Es bēgu no Latvijas, lai es varu no sūdiem izkāpt, saproti, es nomaksāju pa tiem gadiem. Es biju trim bankām parādā. Ja es tagad otru mūžu dzīvotu, es nekad ar bankām nesapītos. Daudzi cilvēki taču aiziet nāvē, jo nevar atdot tos parādus.

Kad atgriezīsies Latvijā, 68 gadus vecā Mārīte nezina, taču ik dienu atrod veidus, kā Anglijā izlikt savu enerģiju – sākusi rakstīt emuārus par dzīvi emigrācijā, brauc ar velosipēdu, aktīvi ceļo un sporto.

Kādas summas mūsu seniori-emigranti saņem Lielbritānijā, nav iespējams precīzi noteikt. Taču saskaņā ar britu valdības informatīvajiem materiāliem, tie, kuri pensionējās Lielbritānijā līdz 2016. gada 6. aprīlim saņem pilnu valsts pamata pensiju – 125,95 mārciņas nedēļā – tikai tad, ja nostrādāti 30 gadi. Tautiešiem no jaunākās emigrācijas šis stāžs ir uz pusi mazāks, jo kopš latviešu darbaspēkam atvērtas Lielbritānijas robežas pagājuši 14 gadi.

Taču daudz labākā situācijā ir tie latviešu seniori, kuri pensionējās Lielbritānijā pēc 2016. gada 6. aprīļa. Tad Lielbritānijā spēkā stājās jaunā pensiju aprēķinu kārtība – nepieciešams nostrādāt Lielbritānijā tikai 10 gadus, lai saņemtu 155 mārciņas katru nedēļu.

29 komentāri