Latvieši Gērnsijā: tautieši emigrācijā izveidojuši veiksmīgus uzņēmumus

7 komentāri

Gērnsijas salā, kurā dzīvo un strādā 1500 latviešu, vairāki izveidojuši arī savu uzņēmējdarbību. Tas ir stāsts, kā sākotnēji mazkvalificēto darbu veicēji emigrācijā savā šķietami necilajā pozīcijā mērķtiecīgi samācās amata noslēpumus un vēlāk tos liek lietā – saredz biznesa iespējas un paši izveido uzņēmumus.

Darba apģērbā un industriālajos zābakos tērptais Aivars Pilmanis nav vienkāršs strādnieks, bet gan uzņēmējs. “Es uz zemes dzīvoju, uzvalkā nestaigāju. Es nebaidos rokas nosmērēt,” viņš saka.

Aivara uzņēmums “CI Stone”, kas nodarbojas ar akmens materiālu tirdzniecību, dizaina veidošanu un ieklāšanu, ir viens no lielākajiem šāda veida biznesiem Gērnsijā pēc apgrozījuma. Sadarbības partneri – Portugālē, Spānijā, Itālijā un Ķīnā. Meklē sadarbību arī ar akmens produktu ražotājiem Latvijā, lai palīdzētu mūsējiem ielauzties starptautiskā tirgū.

“Man ir kontakti pa visu valsti, es strādāju ar dažādām firmām pa visu lielo Angliju, saproti, ne jau tikai šajā mazajā saliņā. Es sadarbojos ar ļoti lielām kompānijām,” teic Aivars Pilmanis.

Bet, kad 18 gados ieradās Gērnsijā, Aivars sāka kā celtniecības palīgstrādnieks. Tā kā vairākus gadus viņam maksāja nesamērīgi zemu, tad tagad, pašam kļūstot par uzņēmēju, Aivars izprotot strādnieku sajūtas un nu pat iesācējam maksā desmit mārciņas stundā. “Reāli es maksāju par 20% vairāk nekā jebkurš konkurents. Atalgoju cilvēkus ļoti labi. Es pats esmu nācis no nekā,” viņš norāda.

No Aivara 15 darbiniekiem seši ir latvieši. Liela daļa gribētāju nav pieņemti, jo tautiešiem esot problēmas ar attieksmi pret darbu: “Ir man latvieši atbraukuši. Vīri kā ozoli, bet par smagu darbs. Redziet, viss par smagu. 25 gadīgam vīrietim ir par smagu darbs.”

Aivars saka, – dzīvojot emigrācijā, daudzi tautieši sevī apzinās uzņēmēja potenciālu, saredz biznesa iespējas. Turklāt drosme veidot uzņēmumu emigrācijā ir lielāka nekā Latvijā: “Te iespēju ir ļoti daudz. Tai gribēšanai jābūt. Iemācīties var ļoti daudz ko. Nevar gaidīt, ka te tev kāds kaut ko iedos. Te tev neviens neko nedos. Jāiet un jādara. Es atbraucu, 18 gados nerunāju angliski.”

Arī kafejnīcas “Hansen’s” īpašniece latviete Maija Hansena dod darba iespējas emigrācijas tautiešiem Gērnsijā. “Tagad man ir 16 darbinieku, esmu palielinājusi to Gērnsijas latviešu skaitu.”

Maija kā jau visi iebraucēji sākotnēji darīja dažādus mazkvalificētos darbus, taču tagad viņai Gērnsijā ir divas karsto sviestmaižu kafejnīcas: “Mums jau nav tikai kafejnīca. Mēs gatavojam maizītes un paralēli piegādājam produkciju lielveikaliem un benzīntankiem. Mums nav tikai kafejnīca, mums ir diezgan liels apgrozījums.”

Karsto sviestmaižu un kafijas bizness šai emigrācijas latvietei ir tik intensīvs, ka intervija visu laiku ir jāpārtrauc, lai apkalpotu klientus. “Kad es pirmo reizi atbraucu, nekad mūžā nebiju iedomājusies, ka te nodzīvošu 15 gadus, izveidošu ģimeni,” viņa saka.

Stabilā biznesa dēļ Maijas plānos nav tuvākajos gados atgriezties Latvijā. Kopumā latvieši Gērnsijā strādā lielākoties dārzkopībā, viesmīlībā, telpu uzkopšanā, aprūpē un lauksaimniecībā.