Latvieši Gērnsijā: dzīves dārdzības dēļ sala ir mazāk pievilcīga jauniem iebraucējiem

2 komentāri
Latvieši Gērnsijā: dzīves dārdzības dēļ sala ir mazāk pievilcīga jauniem iebraucējiem
PIXABAY

Piektdien, kad gaidāma Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, ēnā palicis jautājums – kā “Brexit” ietekmēs Gērnsijas salā dzīvojošos latviešus un kas viņiem ir jāņem vērā?

Lai arī Gērnsija neietilpst Apvienotajā Karalistē un nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču formāli tā ir Karalistes īpašums, un tāpēc uz salas dzīvojošajiem latviešiem ir jāpiesakās “post-Brexit” statusam līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Anglijā. Kā “Brexit” priekšvakarā notiekošo vērtē Gērnsijā dzīvojošie tautieši?

Nejauši satikt vai dzirdēt latviešus ielās Gērnsijā vairs nav tik viegli kā pirms gadiem, kad te mita 7000 jeb 10% visas salas iedzīvotāju skaita – kā otra lielākā ārvalstu kopiena aiz portugāļiem. Nu vairs tikai pusotrs tūkstotis. Latviešu uzņēmējs Gērnsijā saka, – viens no iemesliem ir “Brexit”. Lai arī Gērnsija nekad nav bijusi Eiropas Savienībā, tomēr kā Apvienotās Karalistes īpašums izjūtot “Brexit” sekas.

“Brauc projām visi uz Norvēģiju. Saproti, “Brexit” sabojāja britu mārciņu. “Paundam” vērtības vairs nav. Cilvēki jau to saprot. Aizbrauc uz Latviju, samaina pret eiro, un gandrīz tas pats vien sanāk. Tas arī sabojāja to gribēšanu braukt uz šejieni,” saka Aivars Pilmanis, uzņēmuma ”CI Stone” īpašnieks Gērnsijā.

Gērsnijas valdība neizslēdz, k,a līdzīgi kā Apvienotā Karaliste, “Brexit” ietekmē vēl spēcīgāk varētu ierobežot no jauna iebraucošo darbaspēku. Latviešu uzņēmējs to sauc par kļūdu: “Ekonomika bez imigrantiem Lielbritānijā vienkārši sabruktu, bez imigrantiem ekonomika nevar pastāvēt. Ja aiziesiet uz šīs mazās saliņas kādu viesnīcu, jūs neatradīsiet nevienu strādājošu britu. Nevienā viesnīcā brits nestrādā. Jebkurā apkalpojošā darbā neviens brits nestrādā.”

Lai pat šobrīd strādātu Gērnsijā, nepieciešams iegūt darba atļauju, darba devēja uzaicinājumu, obligātu dzīvesvietu, un tas neesot viegls process – saka Gērnsijā nu jau 16. gadu strādājošais Aivis.

“Viņi te tā kā moka tos iebraucējus. Iebraucēji skaitās visi, pat tie no Anglijas. Ja tu neesi šeit dzimis, tad skaities iebraucējs [..] Viņiem vienalga, jo viņi cenšas savus iedzīvotājus pasargāt, lai te nebūtu pārapdzīvotība. No vienas puses labi, bet, no otras, cilvēkiem ir ļoti grūti iegūt to licenci,” stāsta Gērnsijas iedzīvotājs Aivis Ķergalvis.

Savukārt kafejnīcu īpašniece vērtē, – latviešu skaits Gērnsijā strauji krities, jo sala ir kļuvusi dzīvošanai par dārgu iepretim salīdzinoši zemajām algām nozarēs, kurās vistipiskāk strādā iebraucēji no Latvijas – telpu uzkopšana, dārzkopība, lauksaimniecība, viesmīlība.

“Grūti šeit ir ar dzīvošanu, jo šeit tā ir dārga. Arī dzīvošanas apstākļi nav tie labākie – šaurs, viss maziņš, un cilvēkam gribas kaut ko citu, sevišķi, ja vēlas ģimeni veidot,” teic kafejnīcas ”Hansen’s Grab&Go” īpašniece Maija Hansena.

No otras puses, daļai tautiešu tas vienalga esot labāk nekā Latvijā: “Ir ļoti daudz variantu, kad aizbrauc uz Latviju, un saka – mēģināsim. Un mēģina. Gadu mēģina, divus. Tāpat ir atpakaļ šeit. Ļoti bieži cilvēki atbrauc atpakaļ uz Gērnsiju.”

Tikmēr Aivis neplāno mēģināt tuvākajos gados atgriezties Latvijā. Viņš ir viens no retajiem tautiešiem, kas Gērnsijā strādā valsts darbā – Gērnsijas Lidostas ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

“Darbs ir viegls. Maiņas darbs, un var pavadīt daudz laika ar ģimeni. Drošība par darbu – šis darbs tev vienmēr būs. Tev nav jāsatraucas, vai pēc gada vai pusgada būs vai nebūs darba. Šobrīd es esmu ļoti apmierināts ar savu darbu,” viņš saka.

Aivja abi vecāki, kuri arī strādā Gērnsijā, tuvākajos gados gan atgriezīšoties Latvijā. Iemesls – pretstatā Anglijai, šeit Gērnsijā iebraucēji nevarot atļauties bezrūpīgu dzīvi pensijā nelielā darba stāžā dēļ. Pēc deviņiem nostrādātiem gadiem pensija vien 30 mārciņas nedēļā.

“Tikko mani vecāki beigs strādāt, bez maz vai piespiedu kārtā jābrauc projām, jo viņi vienkārši nevarēs atļauties šeit dzīvot. Uzskatu, ka tā būs visiem latviešiem, kas šeit ir atbraukuši uz nenoteiktu laiku, jo diemžēl tie likumi ir tādi, lai tu nevarētu šeit palikt kā nodokļu maksātāju slogs. Viņi vienkārši tevi izspiež ārā,” norāda Aivis.

Pat strādājošajiem jau šobrīd mēdz būt problēmas savilkt galus kopā. Gērnsijas ugunsdzēsējs saka, – mājokļa īre vien šobrīd esot tūkstoš mārciņu mēnesī.

2 komentāri