Lai segtu iztrūkumu ES budžetā pēc “Brexit”, dalībvalstīm būs jāpalielina iemaksas

0 Komentāru
Lai segtu iztrūkumu ES budžetā pēc “Brexit”, dalībvalstīm būs jāpalielina iemaksas
Foto: LETA

Kādas tad būs Eiropas un Lielbritānijas attiecības pēc “Brexit”, ir grūti definējams – jo arī par šodien Eiropas Parlamentā apstiprināto rezolūciju britu valdībā valda šķelšanās.

Kamēr Lielbritānija vēlas panākt sev izdevīgākos nosacījumus, Eiropas Savienības prioritāte ir budžets, kuram britu aiziešana iecirtīs pamatīgu robu.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās Eiropas Savienība gadā zaudēs vairāk nekā 10 miljardus eiro. Kā šo iztrūkumu kompensēt nākamo gadu budžetā, politiķiem ir diametrāli pretēji viedokļi.

Viena no versijām, kā aizlāpīt “Brexit” radīto robu, ir dalībvalstu iemaksu palielināšana. Arī Latvija jau paziņojusi, ka ir gatava maksāt vairāk. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere iezīmēja virzienus, uz kā rēķina šīs iemaksas, viņasprāt, varētu tikt palielinātas.

Inese Vaidere
Eiropas Parlamenta deputāte (Vienotība)

Ja gadījumā tiešām neizdosies panākt konsensu, jo visām dalībvalstīm ir jābūt vienisprātis padomē, lai tas notiktu, tad mums jāskatās uz pašu līdzekļiem, piemēram, finanšu transakciju nodokli, sakārtot pievienotās vērtības nodokli, muitas nodokli.

Izskan arī paziņojumi, ka ne visas valstis var palielināt iemaksas, uz ko citi atbild, ka tādā gadījumā šīs valstis nevarēs pretendēt arī uz Eiropas finansējumu. Un jārēķinās, ka pēc “Brexit” Eiropa vairs nebūs tāda kā šobrīd.

 

Jans Olbrihts
EP deputāts no Polijas

Lielbritānijas naudas, kas, piemēram, tiek izmantota Latvijā vai Polijā, vairs nebūs. Tajā Briseles krājkasē vairs šī nauda nebūs. Mums būs jāpārstrādā mūsu politika, likumi un budžets. Tāpēc mēs bieži atgādinām to, ka Eiropa pēc “Brexit” būs citāda.

Tikmēr joprojām neskaidrs ir palicis jautājums par Eiropas pilsoņu tiesībām Lielbritānijā pēc “Brexit”.

Krišjānis Kariņš
EP deputāts (Vienotība)

Līdz šim Eiropa uzstāj un Lielbritānija arī saka, – viss būs labi, tikai mēs to nezinām, jo vēl nav process noticis, vēl nav zināms, kas angļiem būs tas piedāvājums, vai tas ko varēs panākt ar Eiropu, un atkarībā no šī piedāvājuma viņi varētu būt pielaidīgāki Eiropas pilsoņiem, tai skaitā, latviešiem, kas Lielbritānijā dzīvo, vai pat pretēji.

“Par tiem pilsoņiem, kuri šobrīd ir Lielbritānijā, ir aptuveni skaidrs, jo briti ir ieinteresēti būt labvēlīgiem, pretējā gadījumā tas varētu ietekmēt Lielbritānijas pilsoņus, kuri dzīvo Eiropā. Jautājums, vai viņi varēs palikt un saņemt atbalstu no britu valdības,” komentē Olbrihts.

Tikmēr Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas valdošās partijas deputāts sarunā ar LNT Ziņām veltīja asus vārdus Lielbritānijai, norādot, ka briti paši nezina, ko vēlas, un šobrīd notiek tukša laika šķērdēšana.

 

Reimers Bēge
EP deputāts no Vācijas (CDU)

Komisija ir izgatavojusi piedāvājumu, papīru kaudzi ar 160 paragrāfiem par to, kā šī nākotne varētu būt, bet mēs neesam saņēmuši skaidru atbildi, un izskatās, ka arī nav reāla plāna. Mēs vienkārši zaudējam laiku

Lielbritānija jau ir izteikusies, ka vēlas plašu brīvās tirdzniecības līgumu, savukārt Brisele brīdina, ka “Brexit” sekas būs un Londona nevarēs vienpusēji izvēlēties, kurus Eiropas noteikumus ievērot un kurus ne.

0 Komentāru