Kūstošie Krievijas ledāji atklāj zinātniekiem senus noslēpumus

7 komentāri
Kūstošie Krievijas ledāji atklāj zinātniekiem senus noslēpumus
AFP/SCANPIX

Klimata pārmaiņu rezultātā kūstošais ledus Krievijas arktiskajā daļā atklāj sabiedrībai vēsturi, kas tur bijusi paslēpta tūkstošiem gadu.

”Sky News” veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, cik lielu un kādu kaitējumu videi rada šī reģiona plašo oglekļa krātuvju atkušana. Izmeklēšanas gaitā tika atrastas arī mamuta ilkņa daļiņas, kā arī degunradža kaula fragmenti. Tās daļas no dzīvniekiem, kuri klīda pa Arktikas pļavām vairāk nekā 10 000 gadu atpakaļ.

Kaulu un ilkņu fragmenti tika atrasti netālu no Čerskas Sibīrijā. Tā ir vieta arī strarptautiskajām izpētes stacijām, kurās zinātnieki pēta ledāju kušanas ietekmi uz vidi un pasauli kopumā.

Pagājušā gadā zinātnieki atklāja labi saglabājušos vilnas degunradža liemeni Sibīrijas austrumdaļā, kas, pēc zinātnieku domām, ir bijis sasalis desmitiem tūkstošu gadu.

Kūstošais mūžīgais sasalums vienā no Sakas jeb Jakutijas reģioniem bija viens no iemesliem, kāpēc zinātniekiem izdevās atklāt dzīvnieku fosīlijas. Degunradža mīkstie audi joprojām bija redzami, ieskaitot daļu zarnu un dzimumorgānu, kā arī saglabājusies bija neliela daļa deguna raga, kas ir ievērojami, jo tie bieži vien ātri sadalījās.

Tāpat ledājs skatienam atklāja augus, kas saglabājušies no laika perioda pirms vairāk nekā diviem miljoniem gadu. Bet visi šie zinātnieku atradumi sev līdzi nes ne pārāk iepriecinošu vēsti. Šo lielo ledāju kušanas rezultātā, atkūst arī liels apjoms metāna, kas nonāk atmosfērā, liekot ledājiem kust vēl ātrākā tempā.

Reģions, kurš cieš no siltākajāmm vasarām un īsākajāmm ziemām jebkad vēsturē, piedzīvo arī arvien postošākus savvaļas ugunsgrēkus.

Ziemeļaustrumu Sibīrija ir piedzīvojusi līdz šim nepieredzētus ugunsgrēkus un rekordkarstas dienas. Kūdras ugunsgrēki ir viskaitīgākie planētai oglekļa dēļ, kuru kūdra ir absorbējusi desmitiem tūkstošu un gadu un, degot tas nonāk atmosfērā.

Pašlaik šī ar oglekli bagātā augsne klāj 24% zemes ziemeļu puslodē un satur vairāk oglekļa nekā cilvēce jebkad ir saražojusi.
7 komentāri