Kur un kā Klintone un Tramps iegūst miljonus kampaņas vajadzībām?

Komentāri

ASV prezidenta vēlēšanu gaisotnē abi kandidāti uz prezidenta amatu – gan Donalds Tramps, gan Hilarija Klintone – pārmetuši viens otram atkarību no naudas ietekmes politikā jeb tā dēvētajiem donoriem. Kur un kā Klintone un Tramps iegūst līdzekļus kampaņas vajadzībām, kā tos tērē un kā tas var ietekmēt vēlēšanu rezultātus?

Līdzekļu vākšana ir neatņemama ASV politiķu ikdienas sastāvdaļa un bieži vien spēlē noteicošo lomu prezidenta vēlēšanu kampaņās, gan nosakot kandidātu spēju apmaksāt kampaņu izdevumus, gan arī ļaujot spriest par atbalstu kandidātiem uzņēmēju un maksātspējīgās amerikāņu sabiedrības acīs. Par kampaņas naudu var apmaksāt brīvprātīgos, transporta izdevumus, kampaņas materiālus un pats svarīgākais – pirkt reklāmas medijos. Tajā pašā laikā par katru savākto un iztērēto centu kandidātiem ir jāatskaitās Federālajai Vēlēšanu komisijai, turklāt katru mēnesi – un uzreiz šī informācija tiek atrādīta arī publiski – lai vēlētājs zinātu, kā tad viņa atbalstītajam kandidātam klājas un vai viņš nav uz bankrota robežas.

Par Klintoni un Trampu – līdz pagājušajai nedēļās nogalei Klintones kampaņai bija saziedoti 949,6 miljoni dolāru, kamēr Trampam 449,1 miljons.

Pēc tēriņiem pašlaik Klintonei ir palikuši 177 miljoni, kamēr Trampam – 97 miljoni.

Kam viņi šos miljonus tērē?

Pēc tēriņu struktūras Klintone visvairāk tērējusi mediju reklāmās (141 miljonu jeb 45% no visiem tēriņiem); izmaksājusi algās darbiniekiem (12% tēriņu – 38 miljoni); līdz ar to trešā lielākā pozīcija ir aizgājusi nodokļos par izmaksātajām algām (6,7% jeb 21 miljons).

Tramps arī tērējis medijiem – 25 miljonus jeb 20% no visiem tēriņiem; otrajā vietā ir izdevumi reklāmām internetā tur Tramps notērējis 21 miljonu jeb 17% izdevumu) un vienkārši daudz ceļojis, tiekoties ar vēlētājiem (tur notērējis ap 17 miljoniem jeb 14% kampaņas izdevumu.).

Tieši gandrīz uz pusi mazāk tēriņu naudas visās pozīcijās ir arguments, ko Tramps izmanto, lai pamatotu, ka ir neatkarīgs no naudas ietekmes iepretim Klintonei un ka viņa ir arī uzpirkusi visus medijus. Klintone gan varētu atbildēt, ka viņš ir uzpircis internetu – jo šajā jomā viņa ir iztērējusi salīdzinoši maz.

Kas tad ir lielākie ziedotāji?

Klintonei tās ir finanšu institūcijas, universitātes, un nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas tieši ar ziedojumu vākšanu, kā arī Amerikas miljardieri – starp zināmākajiem – saraksta augšgalā Džordžs Soross, arī Stīvens Spīlbergs un Vorens Bafets.

Trampa atbalstītāju sarakstā nav Latvijā zināmu vārdu, bet viņu atbalsta tehnoloģiju uzņēmumi, nekustamo īpašu sektors un, tas gan nav pārsteigums, kazino.

Pēdējā mēneša laikā no Trampa atbalstīšanas atteikušies virkne ziedotāju, kas nav laba zīme viņam, jo amerikāņi cieši seko kandidātu attiecībām ar viņu atbalstītājiem. Un ja tev netic tavs tuvākais jeb maizes devējs, tad kāpēc gan par tevi atdot balsi?

Video

Lasi vēl