1 komentārs
Krievijas karavīri Ukrainas kara dēļ pamet dienestu
Foto: LETA

Vairākas Krievijas karavīru grupas pametušas dienestu armijā Ukrainas kara dēļ, ziņu aģentūrai Reuters pastāstījuši aizgājušie karavīri un cilvēktiesību aizstāvji.

Reuters izdevies sazināties ar pieciem Krievijas karavīriem, kas piedalījušies karadarbībā Ukrainā un kopā ar citiem pametuši armiju. Divi no viņiem atzinuši, ka dienestu pametuši Ukrainas kara dēļ. Viņi piekrituši tikai anonīmai sarunai baidoties, ka tiks vajāti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viens no uzrunātajiem dzīvo Maskavā. Viņš stāsta, ka pagājušā gada vasarā nosūtīts uz mācībām Rostovas apgabalā, taču nonācis tankā, kolonnā, kas virzījusies pa Ukrainas teritoriju. “Kaut kāds apakšpulkvedis jau pēc robežas šķērsošanas teica, ka par pavēles neizpildīšanu var iesēdināt. Daži atteicās tur palikt,” stāsta karavīrs, kurš dienējis elitārajā Kantemirovskas tanku divīzijā. “Man tuvumā bija divi tādi. Viņus kaut kur aizveda. Apakšpulkvedis sacīja, ka pret viņiem ierosināta krimināllieta, bet patiesībā mēs viņiem pēc tam piezvanījām, un viņi bija mājās – vienkārši aizgājuši no dienesta,” stāsta karavīrs.

Bijušais tankists atzīst, ka uz Ukrainu brīvprātīgi nedotos. “Nu, nē, kāpēc? Tas nav mūsu karš. Ja armija tur būtu oficiāli, tad, jā, tā jau ir cita lieta,” teica karavīrs. Viņš Ukrainā nonācis pagājušā gada augustā, bet atgriezies Krievijā septembra sākumā, kad notikušas pirmās sarunas par pamieru. Tankists saka, ka viņiem solītas komandējuma naudas un medaļas, taču nekas no tā nav saņemts. “Nolēmām aiziet no dienesta. Mēs bijām 14 cilvēki,” stāsta karavīrs.

Deviņu šo cilvēku uzvārdi pieminēti sarakstē starp Krievijas militārpersonām un karavīru māšu apvienību, kuras palīdzējušas nokārtot šo karavīru atbrīvošanu no dienesta. Ukraina gan tajā nav pieminēta.

Cits Krievijas karavīrs, kurš vadījis raķešu iekārtu Grad, arī ticis nosūtīts uz Rostovas apgabalu pagājušā gada vasarā. Karavīri devušies operācijā, kura dēvēta par mācībām, taču gatavota kā īsta kauja. Pirms došanās ceļā viņiem noņemtas visas armijas atpazīstamības zīmes.
Šī karavīra automašīna ieņēmusi pozīciju apmēram divus kilometrus no Ukrainas robežas. Viss patiešām noticis kā mācībās līdz brīdim, kad saņemta pavēle šaut uz mērķi 17 kilometru attālumā vai mazāk, stāsta 21 gadu vecais kareivis. “Es cerēju, ka tas nebija uz dzīviem cilvēkiem. Vai, ka es vismaz netrāpīju,” piebilst artilērists.

Vēlāk viņš uzzinājis, ka kāda baterija no viņa daļas pārgājusi Ukrainas robežu un tur pavadījusi desmit dienas. “Nesaprotu, kas un par ko cīnās, un kāda tam jēga,” saka karavīrs.

Janvāra beigās viņš devies atvaļinājumā, taču pēkšņi saņēmis izsaukumu atgriezties daļā. Lai arī tam nav pierādījumu, viņš bijis pārliecināts, ka izsaukums bijis saistīts ar karu Ukrainā. Tad viņš un vēl četri karavīri nolēmuši aiziet no dienesta.

Krievijas tiesību aizsardzības organizācijas Pilsonis, Armija. Tiesības vadītājs un valsts prezidenta cilvēktiesību padomes loceklis Sergejs Krivenko, kurš saticis ap 30 Ukrainā pabijušo kareivju, apgalvo, ka armijas pavēlniecība cenšas atrast pēc iespējas vairāk karavīru, kas būtu gatavi uz Ukrainu doties brīvprātīgi.

Piedāvājot finansiālus labumus, viņus mudina slēgt līgumus kā profesionāliem karavīriem.
Tomēr Krivenko atzīst, ka tā ir brīvprātība pēdiņās, jo uz cilvēkiem tiek izdarīts nopietns spiediens. “Ja komandieri tev saka iet un doties ceļā uz Ukrainu, ja ne – mēs tevi atlaidīsim, tad jautājums, vai viņi varēs atrast naudu, lai samaksātu parādus un pabarotu ģimeni?” skaidro Krivenko.

Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji karavīru iesaisti Ukrainas konfliktā komentēt atteikušies. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstāj, ka Krievijas armijas Ukrainā nav.

TOP komentāri

  • Hektors
    +1 +1 0

    Hektors

    Beidziet nu dirst savus cionistu saceptos melus ! Neerti jums nav? Sorosa naudinja silda dirsu?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl