Krievijas blogera video par Latviju saceļ vētru sociālajos tīklos

16 komentāri
Krievijas blogera video par Latviju saceļ vētru sociālajos tīklos
PUBLICITĀTES FOTO

Populārā Krievijas žurnālista un video satura veidotāja Iļjas Varlamova jaunākais klips par dzīvi Latvijā pēc Padomju Savienības beigām radījis mērenu sašutumu sociālajos tīklos.

Video ar nosaukumu “Latvija: Krieviskākā valsts Baltijā | “Medicīna”, “SS maršs” un Rīgas šprotes” aprakstā izskan retorisks jautājums, vai Latvija ir “viskrieviskākā” valsts pasaulē aiz Krievijas? Video autors min, ka Latvijā ir lielākais krievu kā nacionalitātes iedzīvotāju īpatsvars pasaulē uzreiz aiz Krievijas, tajā pašā laikā Latvija jau sen ir NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, krievu valodai tajā nav oficiāla statusa, un daudzi krievi ir “nepilsoņi”, kuriem nav balsstiesību.

Video autors uzsver, ka Latvija ir arī viena no pirmajām valstīm, kas atbalsta sankcijas pret Krieviju un rīko SS veterānu gājienus. Tāpat video aprakstā minēts, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju joprojām nožēlo PSRS sabrukumu. “Kāda tad tā ir – “viskrieviskākā” Baltijas valsts? Devos pats pārbaudīt un sagādāju jums jaunu video,” video pieteikumā min Varlamovs.

Iezīmējot 30 gadus kopš Padomju Savienības sabrukuma, blogeris video atskatās uz to, kā turpinājies bijušās Padomju Savienības republikas ceļš, kā tā aizvadījusi pēdējās trīs dekādes un ko, kā pats norāda, vēlas patlaban. Latviju video autors pozicionē kā valsti, kura attiecīgo gadu laikā pazaudējusi visvairāk populācijas citu bijušo Padomju Savienības republiku vidū, kā arī tai nav izdevies gūt ekonomikas izaugsmi un demogrāfijas rādītāju krituma ziņā Latviju apsteidz tikai Igaunija. Tikmēr PSRS laikā Latvijā esot bijis rūpniecības uzplaukums, norādījis video veidotājs, minot vairākus viņa izvēlētā veidā pasniegtus piemērus.

Viņš uzsver – Latvijā patlaban, 30 gadus pēc PSRS sabrukuma, krievi kā nacionalitāte ir lielākā mazākumtautība, kamēr valsts politika vērsta uz pilnīgu derusifikācijas virzienu, uzsverot – ka krievu valodai joprojām nav nekāda oficiāla statusa, tā ir vienkārša svešvaloda, lai gan vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju lieto tieši krievu nevis latviešu valodu un valstī 25% iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Referendumā par krievu valodas kā otras valsts valodas atzīšanu nevarēja piedalīties nepilsoņi, kuru vidū ir krievu valodas lietotāju vairākums.

Video arī intervēts EP deputāts Nils Ušakovs (S), kurš uzsver, ka krievu valodas lietotājuma Latvijā, ir sevišķi, Rīgā, nav ierobežojumu – iespējams šajā valodā gan iegādāties pārtiku, patērēt dažādus pakalpojumus, gan noīrēt dzīvokli, kā arī šīs valodas plašais lietojums piesaista tūristus, kuri to lieto. Taču oficiālā valsts valoda joprojām ir latviešu. Ušakova ieskatā, neesot pareizs ieturētais virziens Latvijas skolās izskaust mācības krievu valodā un nodrošināt tās tikai latviešu valodā, kā arī ir problēmas krievvalodīgajiem ar iespējām komunicēt ar pašvaldībām.

Video likts akcents arī uz ierobežojumiem komunicēt publiskos pasākumos krieviski bez tulkojuma latviešu valodā, kā arī vēstures pasniegšanas veidu Latvijas skolās un krievvalodīgo mediju ierobežošanu, dzīves dārdzību un rūpniecības sabrukumu.

Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos pauduši, ka video satura veidotājs stāsta puspatiesības un nepilnības. Ja norises Padomju Latvijā viņš iezīmējis diezgan atbilstoši, tad notikumus mūsdienās – neprecīzi, tostarp minot faktus, kas neatbilst patiesībai. Piemēram, kāds mikroblogošanas vietnes “Twitter” lietoājs Martins vērš uzmanību video autora tendenciozitātei avotu izvēlē, kā arī atsevišķu faktu neprecizitātei: “Kā jau bija gaidāms, viņš intervēja baru prokrievisku aktīvistu un propagandistu, nosauca Grībauskaiti par Latvijas eksprezidenti (kas jau izsaka daudz). Pirmskara Latvija viņam izrādās nabadzīga, agrāra valsts, bet PSRS – visas ekonomikas paaugstinātāja,” raksta lietotājs.

Arī Aigars Prūsis vērš uzmanību pārspīlējumiem attiecībā uz krievvalodīgo populācijas lielumu Latvijā, kā arī intervējamo izvēli.

Tikmēr cits lietotājs norāda, ka joprojām nezina, kas ir video figurējošais Jurijs Aleksejevs.

16 komentāri