Krievijas aizturētie ukraiņu jūrnieki Krievijas drošības dienesta izplatītā video it kā atzīstas apzinātā provokācijā

2 komentāri
Krievijas aizturētie ukraiņu jūrnieki Krievijas drošības dienesta izplatītā video it kā atzīstas apzinātā provokācijā
Sputnik/SCANPIX

Draud padziļināties militārā spriedze Ukrainā. Krievijas drošības dienests otrdien, 27. novembrī, publicējis video, kurā redzama nolaupīto ukraiņu jūrnieku pratināšana.

Viņi video it kā atzīst, ka apzināti pārkāpuši Krievijas jūras robežu, tā esot bijusi iepriekš plānota provokācija. No ieraksta gan skaidri noprotams, ka jūrnieki stāsta to, ko viņiem liek stāstīt.

Krievijas specdienests FSB internetā publicējis video, kurā trīs aizturētie ukraiņu kara jūrnieki šķietami atzīst savu vainu robežu pārkāpšanā. Kuģa kapteinis savas liecības acīmredzami nolasīja, monotonā balsī un steigā.

Arī abi pārējie nopratinātie savās liecībās ir īsi, vien formāli atzīst, ka nav ievērojuši Krievijas jūras robežu.

Jau vēstīts, ka Ukraina svētdien apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievi atklājuši uguni, ievainojot sešus ukraiņus, un specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus.

Jūrniekiem jau pavisam drīz būs jāstājas Krievijas tiesas priekšā.

Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins paziņojis, ka Krievijai ir plāni sagrābt Ukrainas teritoriju no Mariupoles līdz starptautiski neatzītajai Piedņestrai. Tikmēr Kijevā labējie radikāļi bloķējuši iepirkšanās centra “Ocean Plaza” darbu, kurš pieder Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka oligarham Borisam Rotenbergam.

Konflikta eskalāciju Ukrainā nosodījušas arī lielākā daļa Rietumvalstu. Tiesa gan, tās šobrīd vairās visu atbildību par notikušo piedēvēt Krievijai. Vairākas NATO un Eiropas Savienības valstis, kuras izlēmīgāk atbalsta Ukrainu aicinājušas runāt par sankciju režīma pastiprināšanu pret Krieviju, taču nav skaidrs, vai tam būs nepieciešamais lielvalstu atbalsts.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien Parīzē tikās ar savu franču kolēģi Žanu Īvu Ledriānu. Pēc tikšanās Ledriāns aicināja Krieviju atbrīvot sagrābtos Ukrainas kuģus un jūrniekus, bet izvairījās skaidri pateikt, kas vainojams konfliktā.

Tikmēr Vācija piedāvājusi rīkot četrpusējas sarunas starp Franciju, Vāciju, Krieviju un Ukrainu, – līdzīgas tām, kurās tika panākts aktīvo karadarbību Austrumukrainā izbeigušais Minskas pamiers.

Daudz skaidrāku Krievijas rīcības nosodījumu tikmēr pauduši Igaunijas un Polijas prezidenti, bet Lietuvas prezidente nākamnedēļ plāno vizīti uz Ukrainu, lai paustu atbalstu tās tautai.

2 komentāri