Teksta tiešraides arhīvs: Prezidenta vēlēšanas Krievijā

6 komentāri
Teksta tiešraides arhīvs: Prezidenta vēlēšanas Krievijā
AFP/LETA

Svētdien, 18. martā, Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas, taču visā priekšvēlēšanu kampaņas laikā tās nav radījušas kaut mazāko intrigu, jo faktiski neviens nešaubās, ka tajās kārtējo reizi uzvarēs līdzšinējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins.

Savu lēmumu pretendēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu prezidenta krēslā Putins oficiāli izziņoja tikai pirms trim mēnešiem, tādējādi līdz pēdējam saglabājot šī gada kampaņas pēdējo un vienīgo intrigu, lai gan tādu, kas pirms tam par to būtu šaubījušies arī nebija daudz.

Putins, kas šoreiz startē kā “neatkarīgais kandidāts”, pie varas atradies kopš 1999.gada, un viņam priekšvēlēšanu kampaņa tās tradicionālajā izpratnē nav nepieciešama. Kremļa saimnieks arī nemaz nav papūlējies radīt šādas kampaņas šķietamību un tradicionāli atteicies piedalīties jebkādās debatēs ar saviem formālajiem konkurentiem.

Aptaujas liecina, ka visi pārējie kandidāti bezcerīgi atpaliek no 65 gadus vecā Putina, un, ja vien neiejauksies daba vai providence, viņam jau faktiski garantēts vismaz ceturtdaļgadsimtu ilgs valdīšanas laiks.

Atjaunot

Teksta tiešraide

Pēc carisma krišanas tik ilgi varas grožus noturēt savās rokās Krievijā līdz šim izdevies vienīgi asiņainajam komunistu tirānam Josifam Staļinam, kurš Putina valdīšanas ērā atkal kļuvis par daudzu krievu pielūgsmes objektu.

Vienīgais, kas varētu kaut nedaudz aptumšot Putina triumfu, ir vēlētāju apātija, jo vēlēšanu iznākuma paredzamība varētu novest pie zemas balsotāju aktivitātes.

Kremlī zināmas bažas izsauc arī iespēja, ka tas krievu mazākums, kas atklāti iestājas pret Putinu, varētu iziet ielās, protestējot pret vēlēšanām, kuras viņi uzskata par nedemokrātisku farsu.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā visi oficiālie televīzijas kanāli ar putām uz lūpām aģitēja par pašreizējo Kremļa saimnieku, attēlojot viņu kā vienīgo personu, kas spēj aizstāvēt Krieviju no naidīgās ārpasaules.

“Mēs izturēsim šo uzbrukumu,” varasiestāžu organizētajā Putina atbalstītāju mītiņā Maskavā, paziņoja viena no viņa “karsējmeitenēm”, kuras kaklu rotāja šalle Krievijas karoga krāsās. “Mēs atbalstīsim mūsu valsti un Vladimiru Vladimiroviču.”

Putina atbalstītāji sava līderu nopelnu sarakstā min gan Krievijas militāro intervenci Sīrijā, gan iebrukumu Ukrainā un okupētās Krimas pussalas aneksiju, uzskatot, ka rietumvalstu sankcijas, kas pret Krieviju tika vērstas, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu, bijusi cena, ko vērts maksāt par “valsts piecelšanos no ceļiem”.

Šķiet, ka Kremļa saimnieka pozīcijas nav ietekmējis arī kārtējais konflikts ar Rietumiem, ko izraisījusi Lielbritānijā tagad dzīvojošā bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšana, un Londonas ganīšanā pēc paziņojuma par krievu diplomātu izraidīšanu iesaistījušies pat tā dēvētie liberālie krievu mediji.

Saskaņā ar aptauju, kuru veicis valstij piederošās Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centrs (VCIOM) un kuras rezultāti tika publicēti 9.martā, par Putinu gatavojas balsot 69% krievu.

Tiesa gan, neatkarīgu aptauju rezultāti Krievijā nav pieejami, jo, sākoties oficiālajai priekšvēlēšanu kampaņai, lielākais neatkarīgais sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “Levadas centrs”, kuru varasiestādes pērn pasludināja par “ārzemju aģentu”, pārtrauca publicēt aptauju rezultātus, baidoties, ka to varētu kvalificēt kā iejaukšanos vēlēšanās un tas novestu pie uzņēmuma slēgšanas.

Tomēr arī saskaņā ar “Levadas centra” vēl pērn veikto aptauju Putina darbību prezidenta amatā pozitīvi vērtējuši 73% krievu.

Saskaņā ar VCIOM datiem tuvākais nosacītais Putina sāncensis ir komunistu kandidāts Pāvels Grudiņins, taču viņš var cerēt tikai uz septiņiem procentiem balsu.

Turklāt Grudiņins, kas startē ar lielvalstiski šovinistisku platformu, kā arī atklāti slavina Staļinu un viņa noziegumus, faktiski pretendē uz to pašu elektorātu, kas tradicionāli atbalstījis Putinu.

Tajā pašā laikā atbalstu televīzijas žurnālistei Ksenijai Sobčakai, kas uzņēmusies tā dēvētās liberālās opozīcijas kandidātes lomu, pauduši vien divi procenti aptaujāto.

Vienlaikus Sobčakas lēmums startēt šajās vēlēšanās acīmredzami ir sašķēlis opozīciju, jo daudzi viņu apsūdz Kremļa pasūtījuma pildīšanā, nodrošinot šķietamu vēlēšanu leģitimitāti un vairojot vēlētāju aktivitāti.

“Putinam vēlēšanas nav politiskā sāncensība ar citiem kandidātiem. Tā ir procedūra viņa kā Krievijas līdera leģitimitātes atkārtotai publiskai apstiprināšanai,” norāda politikas eksperts un starptautiskā konsultāciju uzņēmuma “Control Risks” Krievijas nodaļas direktors Naibs Abdulajevs.

Arī Kremļa amatpersonas necenšas īpaši slēpt, ka viņiem vēlētāju aktivitāte ir svarīga, jo relatīvi zema aktivitāte varētu mazināt Putina režīma leģitimitāti.

Kāds Jekaterinburgas iedzīvotājs – 38 gadus vecais bezdarbnieks Sergejs Hazijevs – sarunā ar aģentūru “Reuters” vēlēšanas nosaucis par “cirka izrādi, kas nezin kāpēc tiek dēvētas par vēlēšanām”, piebilstot, ka šoreiz viņš pie balsošanas urnas nedosies.

Pirmais politiķis, kas pēdējo gadu laikā mēģinājis mest kaut cik reālu izaicinājumu Putinam, ir Aleksejs Navaļnijs, taču viņš nav pielaist dalībai vēlēšanās, jo ir krimināli sodīts tā dēvētajā “Kirovļes” lietā. Viņš pats gan apgalvo, ka apsūdzības un spriedumu esot safabricēts politisks pasūtījums.

Navaļnijs, kura vārdu oficioza medijos aizliegts pat pieminēt, kā, šķietami jokojot, bet patiesībā visā nopietnībā norāda pret režīmu kritiski noskaņotie komentētāji, pamatā spiests paļauties vienīgi uz sociālajiem medijiem, kuros opozīcijas līderis izplata arī viņa vadītā Pretkorupcijas fonda pētījumus.

Pēc tam, kad varasiestādes atteica viņa kandidatūras reģistrēšanu, Naviļnijs nācis klajā ar aicinājumu vēlēšanas boikotēt.

Līdz ar neatkarības atgūšanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO, Baltijas valstis kļuvušas par mājvietu tiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri nevēlas dzīvot pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmā, vēsta raidorganizācija ”CNN”.

 

6 komentāri