Klintone pret Trampu. Ko debates var mainīt abu kandidātu kampaņu gaitā?

0 Komentāru
Klintone pret Trampu. Ko debates var mainīt abu kandidātu kampaņu gaitā?

26. septembrī plkst. 21.00 pēc Amerikas laika (pēc Latvijas laika plkst. 4.00 no rīta) televīzijas kameru priekšā stāsies Donalds Tramps un Hilarija Klintone, tiešraidē debatējot par Amerikai un pasaulei būtiskiem jautājumiem. Kāda ir šo debašu nozīme un vai tās var ko mainīt abu kandidātu kampaņu gaitā?

Prezidenta kandidātu debates televīzijā nu jau ir kļuvušas par neatņemamu vēlēšanu kampaņas sastāvdaļu. Tajās uz vienas skatuves ir abi kandidāti, abi atbild uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, kā arī komentē viens otra teikto. Tās ilgst 90 minūtes, bez reklāmas pauzēm, un ir skatītākā politiskā televīzijas pārraide pasaulē. Prezidentu kandidātiem kopā būs trīs TV debates un pirmajās šovakar – Amerikā vien pie TV ekrāniem atradīsies no 80-106 miljoniem cilvēku.

Ir pierādīts, ka debates pamatā kalpo par izšķirīgo faktoru neizlēmušajiem balsotājiem, bet strīdīgu kandidātu gadījumā – var mainīt arī vēlēšanu iznākumu. Proti, vēsturiskie statistiskas pētījumi rāda, ka  priekšvēlēšanu debašu laikā, sabiedrības atbalsts kandidātam var mainīties par 2-3 procentpunktiem, kas nav daudz, bet – var būt pietiekami, ja kandidāti atrodas tuvu vai arī kāds no kandidātiem ”izgāžas”.

  • Un tā ir bijis vairākkārt, kad amerikāņi ir pārvērtējuši savus kandidātus pēc TV debatēm – vai vismaz tās ir spēlējušas ”pēdējā piliena” lomu. Piemēram, pašas pirmās debates – Džons Kenedijs pret Ričardu Niksonu. Tieši televīzijas debašu gaita izšķīra faktu, ka Kenedijs sabiedrības acīs kļuva par nobriedušu politiķi – jo tas līdz tam bija galvenais arguments pret viņu – pārāk nepieredzējis. Debašu laikā Kenedijs izrādījās krietni stabilāks par Niksonu, kurš tobrīd cieta no iesnām, pa ceļam uz tiešraidi bija smagi sasitis celi, turklāt atteicās grimēties un tāpēc redzami ”norasoja” atbilžu laikā. Neizpratne, kur skatīties – kamerā vai uz moderatoru, vai Kenediju – arī nenāca par labu Niksona tēlam amerikāņu acīs.

Otrs interesants gadījums minams 1976. gadā – līdz tam būtībā mazzināmais Džimijs Kārters pret tā brīža prezidentu Džeraldu Fordu. Kārteram gan daudz nebija jādara – Fords pats sev izraka kapu – dedzīgi paziņojot: ”There is no Soviet domination of Eastern Europe” – “Austrumeiropā nav padomju virsvaras”, turklāt vēl piebilstot, ka Polija, Rumānija un Dienvidslāvija,viņaprāt, ir neatkarīgas valstis. Tas izraisīja plašu ažiotāžu, diskutējot ne tikai par to, kam tic prezidents – bet arī kāds ir viņa zināšanu līmenis. Līdz ar to, būtiska loma ir debašu moderatoram – ne tikai vadīt, bet arī norādīt, ja kandidāts vienkārši melo…

Šovakar debašu moderators būs Lesters Holts, pieredzējis žurnālists ar vairāku desmitgažu pieredzi, kurš kopš 2000. gada darbojas NBC kanālā arī kā ziņu moderators. Tramps publiski jau pārmetis, ka Lesters Holts ir demokrāts un visas debates būs negodīgas – kaut arī tā nav patiesība – Lesters Holts savā mājās štatā Ņujorkā – ir reģistrēts republikānis, turklāt debašu moderatorus skar augstākais iespējamais ētikas un politiskās neitralitātes standarts. Holts debatēm pieteicis trīs tematus: Amerikas virziens, Pārticības sasniegšana un Nosargāt Ameriku.

Abi kandidāti jau deklarējuši, ka centīsies pārņemt debašu vadību savās rokās… Savukārt žurnālistu kliķe Holtu neapskaužot, jo jāvada debates, kurās viens esot patoloģisks melis… Bet kā klāsies – gan moderatoram, gan abiem kandidātiem – to otrdien no rīta varēsim redzēt tiešraidē – gan lielākajos Rietumu ziņu kanālos, gan Youtube un Twitter.

Video

0 Komentāru