Kariņš: Eiropa var uzstādīt noteikumus un prasības Krievijai

33 komentāri
Kariņš: Eiropa var uzstādīt noteikumus un prasības Krievijai
REUTERS/SCANPIX

Eiropa var uzstādīt noteikumus un prasības Krievijai, 24. un 25. jūnijā Briselē notikušajā Eiropadomē jeb Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē, kurā cita starpā ES līderi lēma par ES  attiecībām ar Turciju un Krieviju, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

ES līderi turpināja šā gada maija Eiropadomē aizsākto diskusiju par ES – Krievijas ilgtermiņa attiecību veidošanas iespējām.

Krišjānis Kariņš, Latvijas Ministru prezidents

“Diskusijas rezultāts ir vienota un stipra Eiropa, kura var uzstādīt noteikumus un prasības Krievijai sarunu atvēršanai. Kremlis saprot tikai spēka politiku un mums kolektīvais spēks ir, tikai tas ir jāapzinās un jāpielieto. Kad esam vienoti, mēs varam likt savas prasības galdā, nevis ļaut Krievijai diktēt noteikumus.”

ES līderi sagaida, ka Krievija demonstrēs konstruktīvu rīcību un pārtrauks agresīvās darbības pret ES dalībvalstīm un trešajām valstīm. Valstu un valdību vadītāji uzsvēra, ka Krievijai ir jāuzņemas pilna atbildība un jāievieš Minskas vienošanās – tas ir galvenais priekšnoteikums ES politikas maiņai attiecībā pret Krieviju, informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs. Tāpat līderi vienojās stiprināt politisko un ekonomisko sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, lai veicinātu šo valstu noturību.

ES dalībvalstu un valdību vadītāji nosodīja pamatbrīvību ierobežojumus Krievijā un aicināja Eiropas Komisiju un Augsto pārstāvi sagatavot priekšlikumus atbalsta sniegšanai Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, cilvēktiesību organizācijām un neatkarīgajiem medijiem. Plānots, ka līderi atgriezīsies pie diskusijām par ES – Krievijas attiecībām kādā no nākamajām Eiropadomēm.

Pārrunājot situāciju Baltkrievijā, ES līderi aicināja izbeigt represijas pret pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem medijiem un uzsvēra baltkrievu tautas tiesības uz brīvām, demokrātiskām  un godīgām vēlēšanām.

Tāpat Eiropadomē tika diskutēts par ES – Turcijas attiecībām. Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par finansiālo atbalstu Sīrijas bēgļiem un tos uzņemošajām valstīm. Tāpat tika diskutēta situācija Lībijā, Etiopijā un Sāhelas reģionā Āfrikā.

Eiropadomes ietvaros dalībvalstu un valdību vadītāji tikās ar ANO ģenerālsekretāru Antonio Gutērešu (António Guterres), lai pārrunātu mūsdienu globālos izaicinājumus. Līderi pārapstiprināja ES – ANO ciešo sadarbību Covid-19 izraisītās krīzes un klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanai, kā arī uzsvēra nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību cilvēktiesību situācijas uzlabošanai pasaulē.

ES līderi pārrunāja arī LGBTI situāciju Eiropas Savienībā, tajā skaitā nesen pieņemtos Ungārijas likuma grozījumus. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja, ka Eiropas Savienība ir balstīta uz demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas vērtībām, tādejādi aicinot uz vispārēju toleranci un iecietību.

Sarunā par Covid -19 izskanēja atzinība par progresu vakcinācijas aptverē un gandarījums par vispārējās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos Eiropas Savienībā. Vienlaikus līderi lēma par ciešāku koordināciju jautājumos par jauno Covid-19 variantu izplatību Eiropas Savienībā.

Diskutējot par Eiropas Savienības ekonomikas atjaunošanu, valstu un valdību vadītāji pozitīvi novērtēja progresu dalībvalstu Atveseļošanās un noturības plānu apstiprināšanā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Eiropas Atveseļošanās  un noturības mehānisms norāda uz ES spēju pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai nodrošinātu Eiropas ekonomisko atjaunošanu.

Tāpat ES valstu un valdību vadītāji pauda atbalstu tām dalībvalstīm, kuras cietušas no nesenajiem kiberuzbrukumiem un aicināja turpināt darbu pie pasākumiem noturības stiprināšanā.

33 komentāri