Igaunijas un Latvijas prezidenti tikšanās laikā akcentē sadarbības nozīmību

Pievienot komentāru

Krīzes laiks apliecināja ciešas Latvijas un Igaunijas sadarbības nozīmību, tā ceturtdien tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu Sāmsalā teica Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Tikšanos Kūresārē gan aizēnojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas pēdējā brīža lēmums ar Levitu un Kaljulaidu netikties.

Šī bija Valsts prezidenta Egila Levita pirmā vizīte ārpus Latvijas kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Valsts prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka visas trīs Baltijas valstis salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm ir veiksmīgi novadījušas Covid-19 pandēmijas krīzi.

“Vīruss nekur nav pazudis, bet pie mums šie saslimšanas rādītāji ir ļoti zemi. Mūsu valstu valdības ir izvēlējušās pareizu pieeju – ieklausīšanos epidemiologu norādījumos un laicīgu piesardzības stratēģiju. Tieši tāpēc mēs bijām pirmie, kas varēja atsākt ceļošanu reģionā,” ceturtdien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Tikmēr Kaljulaida pauda uzskatu, ka ciešā sadarbība ir Baltijas valstu veiksmes stāsts.

“Mūsu valstu sadarbība pēdējo mēnešu laikā izrādījusies patiesi auglīga – gan palīdzībā mūsu cilvēkiem atgriezties mājās, gan informācijas apmaiņā. Igaunija un Latvija ir mazas ekonomikas, kas atkarīgas no norisēm pasaules ekonomikā. Ir vajadzīgi kopīgi pūliņi, lai sekmētu mūsu ekonomikas un sabiedrības atgūšanos,” norādīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Sākotnēji Kuresārē bija jātiekas visu Baltijas valstu prezidentiem, taču Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pēdējā mirklī nolēma uz Igauniju nedoties. Iemesls – jau iepriekš kaimiņvalstu starpā saspīlējumu izraisījušais enerģētikas jautājums. Proti, joprojām nav panākta vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecību pēc tam, kad tiks iedarbināta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltā Astravjecas atomelektrostacija. Lietuva to uzskata par nedrošu un cenšas pārliecināt arī Latviju un Igauniju nepirkt Baltkrievijas elektrību. Levits šodien skaidroja, ka strīdīgais jautājums tikšot atrisināts līdz 2025. gadam, kad noslēgsies Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar pārējās Eiropas tīkliem.

“2024. gada beigās mēs būsim pilnībā integrēti Eiropas elektrotīklos, un mums ir iespēja to izdarīt pat ātrāk. Šobrīd notiek politiskās diskusijas par to, kā to izdarīt līdz 2024. gadam. Es varu vēlreiz apliecināt, ka drošība no manas puses ir prioritāte un mēs iestāsimies par to, lai drošība tiktu garantēta visās situācijās, arī šajā,” pauda Levits.

Lietuvas līderis iepriekš akcentēja, ka šīs atšķirīgās pozīcijas kaitē Baltijas valstu elektrotīklu neatkarībai un iziešanai no šīs pēcpadomju sistēmas.