Igaunijas ministrs: Pieaugošā imigrācija varētu radīt arī pie mums Rietumeiropai pazīstamās problēmas

1 komentārs
Igaunijas ministrs: Pieaugošā imigrācija varētu radīt arī pie mums Rietumeiropai pazīstamās problēmas
POSTIMEES / SCANPIX

Pieaugošā imigrācija varētu radīt Igaunijai problēmas, ar kādām līdz šim saskārušās galvenokārt Rietumeiropas valstis, lai gan pašlaik nopietnu apdraudējumu šai ziņā nav, norādījis iekšlietu ministrs, Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līderis Marts Helme un Policijas un robežapsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Elmars Vahers.

Kā otrdien žurnālistiem sacījis Helme, Igaunijā sāk veidoties imigrantu kopienas, kas vēlas dzīvot izolēti, neintegrējoties apkārtējā dzīvē, un “būtu ļoti naivi domāt”, ka Igaunija nepieredzēs tādas problēmas kā Rietumeiropā.

“No vienas puses, mums saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām un no cilvēcības viedokļa būtu jāatbalsta šie cilvēki, jāintegrē viņi un jāsagādā viņiem darbs. No otras puses, mēs redzam, ka šāds atbalsts nereti paver viņiem iespēju dzīvot izolētībā, pienācīgi neiesaistoties mūsu ikdienas dzīvē un vidē,” izteicies ministrs.

Pēc viņa sacītā, iespējamās problēmas Igaunijā saistītas ar diviem galvenajiem migrantu pieplūduma avotiem – studentu mobilitāti un tai sekojošo viņu ģimeņu migrāciju.

“Redzam, ka šī ir tā joma, kur var rasties problēmas, un [migrantu] kopienas no konkrētām valstīm strauji pieaug,” stāstījis Helme.

Kā piemēru viņš minējis krasu indiešu kopienas pieaugumu pēdējo pāris gadu laikā. Kuplāka abu minēto iemeslu dēļ kļuvusi arī nigēriešu kopiena.

Policijas un robežapsardzes pārvaldes vadītājs savukārt norādījis, ka pašlaik policija nesaskata imigrācijā nopietnu drošības apdraudējumu.

“Mēs turēsim acis vaļā. Taustāmu draudu šobrīd nav, bet, ja mēs izdarīsim kaut ko aplam, šādi draudi var rasties,” viņš brīdinājis. “Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai mēs vērīgi sekotu tam, ko dara Somija, Zviedrija un Vācija.”

Iekšlietu ministrs pastāstījis, ka saskaņā ar Igaunijas Drošības policijas datiem arī Igaunijā imigranti galvenokārt uztur kontaktus savas etniskās grupas iekšienē, bet šo kopienu apmēri pašlaik nerada sabiedrībai nekādus draudus.

“Atsevišķus incidentus nevaram izslēgt, bet sistēmiskas problēmas nav,” viņš atzinis. “Mēs šos jautājumus pamatīgi pētām, mācām policistiem par šīm kultūrām un par to, kā strādāt multikulturālā situācijā.”

Kā atzinis policijas vadītājs, pastāv iespēja, ka “kopienas izplešoties sāk iedibināt savus rituālus, kas  nereti izrādās noziedzīgi”.

Pēc iekšlietu ministra teiktā, migrācijas un integrācijas jautājumi kļūst aizvien aktuālāki, bet vienkārša risinājuma šīm problēmām nav.

Kā liecina Igaunijas Iedzīvotāju reģistra dati, 2018.gada sākumā Igaunijā dzīvoja 532 indieši, 2019.gada sākumā viņu skaits sasniedza 619 un 2020.gada sākumā – 849.

Savukārt nigēriešu skaits pieaudzis no 435 cilvēkiem 2018.gada sākumā līdz 600 cilvēkiem 2019.gada sākumā un 713 cilvēkiem šogad.