Igaunijā svētdien vēlēs parlamentu. Pie varas raujas populisti

1 komentārs

Svētdien, 3.martā, igauņi dosies uz vēlēšanām, lai izraudzītos 101 tautas kalpu jaunajam parlamenta sasaukumam. Šobrīd kādi 40% balsstiesīgo jau ir nobalsojuši – pagājušonedēļ to varēja izdarīt elektroniski un iepriekšējā balsošanā. Tas uzskatāms par rekordu gan Igaunijā, gan pasaules mērogā.

Igaunijā pie varas raujas populisti. Pēc parlamenta vēlēšanām vienoties par jauno koalīciju varētu būt sarežģīti.

Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās uzvarēja Reformu partija, tomēr tās valdība tika gāzta un varu pārņēma otrās vietas ieguvēja Centra partija. Tagad abām partijām vēlēšanās tiek prognozēti ļoti līdzīgi rezultāti.

Gan liberālo Reformu partiju, gan nereti par prokrievisku uzskatīto Centra partiju atbalsta aptuveni 25% vēlētāju. Savukārt, trešā populārākā pēc aptauju datiem ir populistiskā Igaunijas konservatīvā tautas partija jeb EKRE ar nacionālistu Martu Helmi priekšgalā. Viņa solījumiem noticējis katrs piektais Igaunijas vēlētājs. Viņš sola samazināt birokrātiju, uzlabot valsts ekonomiku – līdz 800 eiro palielināt vidējo pensiju un celt algas, lai novērstu cilvēku emigrēšanu. Vienlaikus, partija asi iestājas pret bēgļu uzņemšanu.

Marts Helma
Igaunijas konservatīvās tautas partijas priekšsēdētājs

Mūsu partija ir patriotiska partija. Mūsu prioritāte ir Igaunijas cilvēki. Atsevišķos aspektos mums ir skeptisks skats uz Eiropas Savienību. Ja tā virzīsies uz federālas valsts pusi, tad mums būtu jārīko jauns referendums. Tas arī ir iemesls, kāpēc mūs sauc par populistu partiju, bet mēs neesam populisti. Kas attiecas uz bēgļiem, Igaunijā dzīvo mazāk nekā 1 miljons igauņu, bet pasaulē ir 7,5 miljardi cilvēku. Mēs nevaram uzņemt katru bēgli, kas nāk no Tuvajiem austrumiem vai Āfrikas. Turklāt tie lielākoties nav bēgļi, bet jauni vīrieši, kam būtu jāstrādā savās valstīs.

EKRE sola samazināt nodokļus un arī akcīzi alkoholam, lai Igauņi pārstātu braukt iepirkties uz Latviju.

Akcīzes nodokļa samazināšana ir arī Reformu partijai – politiskajam spēkam, kas valsti vadīja ilgus gadus, bet nu atrodas opozīcijā. Politiskā spēka uzstādījumus vēlētāju uzticības iegūšanai TV3 Ziņām klāstīja bijušais ārlietu ministrs, tagad Eiroparlamenta deputāts Urmass Paets.

Urmass Paets
Igaunijas Eiroparlamenta deputāts (Reformu partija)

Ja mēs skatāmies uz nodokļiem alkoholam, ar ko mēs esam aplaimojuši Latviju, mūsu plāns ir šos nodokļus samazināt. Pašreizējā situācija, kad ļoti daudzi igauņi brauc uz Latviju tikai un vienīgi dēļ zemākām cenām, nav normāla situācija. Tās dēļ Igaunijas budžets ir zaudējis vairāk nekā 300 miljonus eiro. Tādēļ nodokļu izmaiņas, ko pašreizējā valdība pieņēma pirms diviem gadiem, ir jāatceļ. Otra prioritāte mums ir veselības sistēma, lai cilvēki pie ārsta varētu tikt ātrāk, savukārt, trešā lieta ir igauņu valoda – visām skolās un bērnudārzos mācībām būtu jānotiek igauniski.

Savukārt, Centra partija, kas vada gan valdību, gan saimnieko galvaspilsētā Tallinā, cer, ka vēlēšanās uzvarēs. Arī tā vēlētājiem devusi kārdinošus solījumus.

“Pirmais solis būs pensiju palielināšana, tālāk, kas svarīgi jauniem cilvēkiem – bezmaksas bērnudārzi, mēs gribam uzbūvēt četru joslu šoseju uz Tartu, Pērnavu un Narvu. Nodokļu sistēmu mēs liksim mierā – nodokļi nepieaugs. Papildus naudu mēs iegūsi no valsts ekonomiskās izaugsmes, kas pērn bija 4% apmērā,” norāda Tallinas mērs Tāvi Āss (Centra partija).

Pašreizējo koalīciju veido Centra partija, nacionālkonservatīvā partija “Tēvzeme”un sociāldemokrāti. Politikas eksperta Ahto Lobjakas skatījumā ir liela iespēja, ka varu saglabās pašreizējā koalīcija.
Ahto Lobjakas
politikas eksperts

Es joprojām domāju, ka ticamākais iznākums ir pašreizējās koalīcijas turpinājums. Tas ir vienkāršāk nekā ņemt atpakaļ Reformu partiju, kura vēl pirms diviem gadiem nepatika nevienam mazajam koalīcijas partnerim. Es nedomāju, ka kas šajā ziņā daudz ir mainījies. Mazās partijas nav aizmirsušas to, cik grūti bija strādāt ar Reformu partiju.

Tikmēr šķietamais populistu popularitātes pieaugums Igaunijā Ahto Lobjakas skatījumā ir pārspīlēts. Turklāt EKRE kā partneri neredz neviena no potenciālajām vēlēšanu uzvarētājām. Savukārt vēlēšanu kampaņa šoreiz bijusi garlaicīgākā no visām, kas iepriekš bijušas.

“Nekas ekstrēms. Solījumi par dažiem simtiem pielikt pensiju, solījumi, ka visās skolās mācības būs igauniski, Igaunijas – Krievijas attiecības. Patiesībā vecas lietas, nekas radikāls, tostarp ne vārda par to, ko darīt, kad “Brexit” dēļ samazināsies Eiropas fondu nauda Lobjakas.

Tikmēr ielās sastaptie Tallinas iedzīvotāji TV3 Ziņām uzsver, ka no jaunās valdības visvairāk gaida solījumu pildīšanu un praktisku lietu risināšanu.

Lai iekļūtu parlamentā, Igaunijā tāpat kā Latvijā partijām jāpārvar 5% barjera. Igaunijas parlamentā sēž 101 deputāts.

1 komentārs